Bērns nodod emocijas mammai un tādēļ mammas pienākums ir radīt apstākļus, lai bērns vēlas ar viņu dalīties savās emocijās. Tas nozīmē, ka, ja tavs bērns pienāk pie tevis un vēlas tev ko pateikt, tev jāmet pie malas visas savas darīšanas, lai cik arī svarīgas tās būtu, un uzmanīgi jāklausās. Nekādu ‘pēc tam’, ‘esmu nogurusi’, ‘esmu aizņemta’ vai ‘nestāsti man atkal par saviem pokemoniem, izmetīšu ārā tavu datoru’ utt.
Tas principā ir pats galvenais audzināšanas likums: ja bērns vēlas jums ko teikt – sastingstiet un klausāties. Jo savādāk jūs viņu zaudēsiet un neko par viņu nezināsiet, kad viņš nedaudz pieaugs. Un, kad viņam būs problēmas, viņš ies pie tā, kas viņu uzklausa. Nevis pie jums.
Bet, lai mamma varētu uzņemt bērna emocijas, viņai pašai tās kaut kur ir jāliek… Tādēļ ir tētis. (Kura svētais pienākums ir uzklausīt savu sievu katru dienu, pat ja viņa runā pilnīgāko sviestu. Jo, redz, ja sieviete runā ‘sviestu’, tas nenozīmē, ka viņa ir stulba – gluži otrādi, šādi viņa atbrīvojas no šī stulbuma. Tas ir tieši tāpat kā ar iešanu uz poda… Tu taču neesi sūds tādēļ, ka no tevis nāk ārā sūdi – tu šādi attīries.)
Bet, savukārt, lai vīrs varētu sievā klausīties mierīgi un uzņemt viņas negatīvās emocijas, viņam arī savas emocijas ir kādam jānodod… Bet kam???
Vīrs var noliet savas negatīvas emocijas garīgam skolotājam, mācītājam, psihologam, 10+ gadus vecākiem draugiem (kas nelej neko pretī). Bet viskrutākajā levelā vīrietis var atbrīvoties no negācijām pa taisno komunicējot ar Dievu caur lūgšanām.
Saprotiet vienu svarīgu lietu… Ja vīram nav kur likt savas negācijas, tad viņš nevarēs uzņemt sievas negācijas. Bet, ja vīrs neuzņem sievas negācijas, tad viņa nolies tās bērnam… Viņa atnāks no darba, kur bija stresaina diena, un dosies pie vīra… uz ko viņš teiks: „zini ko, nevajag man iznest smadzenes, ok?…” Un tad viņa dosies pa taisno uz bērnu istabu…
„Vai Tu izpildīji mājasdarbus?”
„Kādēļ tev ir tik nekārtīga istaba?”
…
Tad kādu dienu tētim būs slikta diena darbā… Atnākot mājās, viņš nolies visas savas negācijas sievai – viņš pastāstīs, kādas viņam darbā ir problēmas, kāds idiots ir viņa priekšnieks, cik lieli nodokļi ir jāmaksā un cik sūdīga mums ir valdība. Viņa to uzklausīs un atkal dosies pārbaudīt bērna dienasgrāmatu.
Bet vēl var gadīties arī tā, ka tētis, atnākot mājās, jau pa taisno dodas pārbaudīt dienasgrāmatu…
Jā. Ir kā smieklīgi. Bet tas ir tieši tāpat kā būtu, ja jūs atnāktu pie psihologa, samaksātu naudu, un tas sāktu jums stāstīt savas problēmas. Nekādas atšķirības.
Savu negāciju noliešana mazākajiem, tā ir pornogrāfija, tā ir pedofilija… Tas ir ļoti ļoti nopietni…
TĀ
DARĪT
NEDRĪKST.
Autors: Satja Das