Saskaņā ar Vēdisko tradīciju katrai ģimenei vajadzētu būt garīgam skolotājam (padomdevējam). Vēdas saka, ka, ja ģimene ir veiksmīgi izvēlējusies sev garīgo skolotāju un klausās tajā, tā var izmainīt visu savu dzīvi un kļūt laimīga.

Garīgam skolotājam ir jāpiemīt atbilstošām rakstura īpašībām. Galvenā no tām – spēja kontrolēt savas jūtas. Tas nozīmē, ka ir 2 varianti: vai nu šis cilvēks ir mūks vai arī ģimenes cilvēks, bet tikai ar priekšnosacījumu, ka materiālas vērtības nav viņa galvenā prioritāte.

Kurš atbild par garīgo attīstību ģimenē?

Par garīgo attīstību atbild vīrietis!

Ja sieviete meklē materiālus, pēc kuriem ģimenei garīgi attīstīties, tas nenoved pie labiem rezultātiem. Ja viņa teiks vīrietim priekšā, ko mācīties, viņam vienmēr būs pretējs viedoklis. Un tas nenotiek tādēļ, ka viņš negribētu mācīties tās lietas, kuras piedāvā sieva, bet tādēļ, ka tā nav viņas darīšana – viņai nevajadzētu ar to vispār nodarboties. Sievietes uzdevums ir vīru iedvesmot, lai viņš pats pieņemtu lēmumus par to, ko ģimene mācīsies.

Garīgā skolotāja padomi, kas privāti izteikti konkrētai sievietei, nekad nedos laimi personīgajā dzīvē!

Ja sieviete saņem garīgā skolotāja norādījumus tad, kad vīra nav blakus, tas automātiski nozīmē, ka viņa būvē ar viņu attiecības, jo sieviete nespēj nodalīt šīs lietas. Sievietes vispār nesaprot tādu skolotāja-skolnieka koncepciju! Ja viņas kādā klausās – tas tātad arī ir vīrs. Un sievietes nejūt starpību, vai pakļauties ar prātu vai ar ķermeni. Garīgais skolotājs nereti kļūst sievietei par otru vīru pat tad, kad realitātē viņiem nav nekādu tuvu attiecību. Un īstais vīrs šo te visu zina! Tieši tāpēc viņš arī ieņem aizsargpozīciju, kad sieviete saka: „Paklausāmies šito!” Viņš vienkārši aizsargā savu ģimenes laimi!

Ļoti retos gadījumos sieviete garīgo skolotāju var uztvert kā tēvu, bet tas parasti notiek pie priekšnosacījuma, ka šis skolotājs ir cienījumā vecumā. Un vēl, protams, sieviete var saņemt norādījumus no citas sievietes (tur gan ir nianses, par kurām pastāstīšu kādā citā blogā).

Kā būtu garīgi jāattīstās tiem, kam nav garīgā skolotāja?

Ir tāda teorija, kuru daudzi ir noteikti dzirdējuši, ka tad, kad skolnieks ir gatavs, uzrodas arī skolotājs. Gluži tāpat arī saka, ka cilvēks apprecas tad, kad pienāk īstais laiks, atbilstošais astroloģiskais periods. Jā. Bet ir viens BET! Jūs neapprecēsieties, ja būsiet pasīvs – sēdēsiet četrās sienās, staigāsiet pa maršrutu darbs-mājas. Tā labvēlīgais periods var paiet garām un neatnest gaidāmos rezultātus. Tieši tāpat ir ar garīgo skolotāju – ir nepieciešamas aktīvas darbības!

Ja Tu vēlies apprecēties, vajadzētu iepazīties un iet uz randiņiem. Ja vēlies atrast darbu, vajag izsūtīt CV un iet uz pārrunām. Ja gribi tikt pie garīga skolotāja – vienkārši ej pie viņa un prasi palīdzību. Vajag iet un runāties. Un paturēt prātā, ka ne katrs, ar kuru Tu aizej uz randiņu, būs tavs vīrs. Bet, ja neiesi uz randiņiem, tad ir liela varbūtība, ka tāda vispār nebūs.

Vai var tikt galā pats?

Vēdas runā par diviem garīgiem skolotājiem, kuriem būtu jābūt tam cilvēkam, kas vēlas garīgi attīstīties. Pirmais no tiem ir Superdvēsele.

Mēs visi esam daļiņas no Dieva. Tā ir rakstīts vēdās un tā ir galvenā atšķirība, piemēram, no kristietības, kur ir Dievs un esam mēs (atsevišķi). Un, lai gan mēs esam pavisam niecīgas Dieva daļiņas, mēs varam ar viņu sakontaktēt, pieslēgties tam Informatīvajam Laukam.

Dievs mums īstenībā dod norādījumus pa tiešo, bet problēma ir tāda, ka mūsu sirds nav tīra un tādēļ mēs varam viņa mācību pārprast vai vispār nepamanīt. Tādēļ ir vajadzīgs otrs skolotājs – reāls cilvēks šajā materiālajā pasaulē, kas pasaka, ka te Tu esi nepareizi sapratis, te Tu esi kļuvis lepns. Vai vēl labāk – nevis pasaka, bet izdara tā, ka cilvēks pats to saprot.

Garīgais skolotājs nav tas pats, kas „vēdisko zināšanu enciklopēdija”, vai tas, kas zina visvairāk no visiem. Viņa tiešā funkcija ir neļaut Tev pašam sevi muļķot! Garīgā skolotāja galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai skolnieka sirds paliktu tīra un tas turpinātu mēģināt saklausīt Superdvēseles čukstus.

Kā būvēt attiecības ar garīgo skolotāju?

Pret garīgo skolotāju ir jāizturas kā pret vecāko. Nevajag mēģināt būvēt ar viņu ārēji tuvas attiecības, mēģināt sadraudzēties. Tuvas attiecības ar garīgo skolotāju ir jāveido sirdī. (Starp citu, par garīgo skolotāju var uzskatīt arī nepazīstamus un pat nedzīvus svētus cilvēkus. Jēzus Kristus, piemēram.)

Grūtajā dzīves brīdī nav nekā vērtīgāka par attiecībām ar svētumu!

Pēc tā, kā cilvēki risina savas problēmas, viņus var iedalīt 3 kategorijās:

• Tie, kas grūtajā brīdī paši cenšas tikt galā ar savām problēmām;
• Tie, kas grūtajā brīdī vēršas pēc padoma pie speciālista;
• Tie veiksmīgie, kuriem ir attiecības ar svētumu.

Un par „veiksmīgiem” es viņus nenosaucu nejauši.

Nē, tas nenozīmē, ka viņiem problēmas vienmēr mistiskā veidā atrisināsies pašas par sevi. Tas nozīmē, ka viņiem dzīve piespēlēs īstos speciālistus un Dievs iedos spēku tikt galā ar radušos situāciju.