Ājurvēdiskā masāža – glābiņš rudenī un ziemā

Ājurvēdiskā masāža – glābiņš rudenī un ziemā

Man jāatzīstas. Esmu atkarīga… Savu dzīvi bez masāžas es burtiski nespēju iedomāties.

Par masieru klientu es kļuvu divdesmit gados, jo man sāpēja mugura. Neesmu nekāda sportiskā meitene, skolā uz sportu īpaši negāju un neesmu darījusi neko, lai mugura nesāpētu. Tad stāvošs darbs, tad sēdošs, instrumentspēle, kad daži kg uz viena pleca… Divdesmit gados jau nonācu pie manuālā terapeita, kurš stingri noteica vingrot un norīkoja uz lokālo muguras masāžu slimnīcā. Piedodiet, bet tas bija murgs. Es vēl joprojām satieku cilvēkus, kas apgalvo, ka viņiem, ja ne riebj, tad izteikti nepatīk masāža, un viņi nevēlas to baudīt arī par brīvu. Domāju, ka šiem cilvēkiem ar masāžu asociējas tieši šī konveijertipa ārstnieciskā masāža.

Pēc pāris gadiem viena vairāk pieredzējusi masāžu baudītāja man ieteica izmēģināt eļļu masāžu Baltijas-Taizemes medicīnas rehabilitācijas centrā Bruņinieku ielā pie Dailes teātra. Tas bija īsts atklājums. Es nonācu tur visnotaļ nožēlojamā stāvoklī… Nav ko liegties, tā es agrāk dzīvoju. Tā bija ziema. Droši vien es kārtējo reizi mēnesi nosēdēju pie datora, jo strādāju no mājām, un nebiju gājusi ārā, kā rezultātā aiziet pāri ielai uz veikalu man nu jau bija grūti. Es atceros, ka izgāju pēc pirmā šī te eļļu masāžas seansa un nogāju ar kājām līdz stacijai… Es biju tik priecīga par šādu sasniegumu! Šobrīd to atcerēties šķiet dīvaini, jo tas ir acīmredzami ejamais gabals, bet toreiz man viņš bija ‘ar-taksi-braucamais’. Tā nu es uz šo centru ik pēc brīža piestaigāju.

Vēl pēc gada un dažiem mēnešiem viena manas ģimenes paziņa Inga, kura gan vairs Latvijā nedzīvo, izmācījās ājurvēdisko masāžu un es kļuvu par viņai klienti. Viņa jau gadus 20 gāja uz dažādām vēdisko un astroloģisko tēmu lekcijām un vienmēr klāt pie masāžas pastāstīja kādu mazumiņu, kas man toreiz likās pilnīgi mindblowing, jo toreiz pat joga man bija vēl sveša un vēdiskai astroloģijai es vēl neticēju. Tas, ko viņa teica, man likās kaut kas no paralēlas pasaules, jo manā realitātē nekā tāda nebija. Pa lielam tieši pateicoties viņai arī ienāca vēdas manā ģimenē. Viņai izdevās pierunāt manu mammu 48 gados izmēģināt jogu, un mana mamma nav sportojusi nekādā veidā līdz šim nekad un arī uz sportu skolā gāja caur negribu… Bet nu jau 8 gadus vingro un izlaiž treniņus tikai attaisnotu iemeslu dēļ.

Vēl mazliet vēlāk es sāku apgūt masāžas pati. Man pat ir sertifikāts par 2.pakāpi masāžas pamatos. Esmu to ieguvusi interesantā veidā – mācījos par Spa speciālistu, bet pēc pusgada mācību man uznāca līdz šīm smagākā veģetatīvas distonijas forma un es mācības nevarēju turpināt, tādēļ tiku pie šāda sertifikāta. Reāli tur bija ne tikai klasiskās masāžas pamati un anatomija, bet arī virkne ar citiem masāžu veidiem, kā arī aromterapija pie Evitas Sundar. Litoterapija, aromamasāža, ājurvēdiskā masāža – tie ir tikai daži. Vēl paralēli tam Šivas Centrā pie nu jau citas Ingas (ar kuru par masāžu Rīgā var sazināties privāti caur FB), es apguvu ājurvēdisko sejas masāžu, pēdu masāžu un Čampi (galvas masāža, kas saved kārtībā došas). Bet, kā var redzēt, par masieri es tā arī nekļuvu. Man šķiet, ka priekš tā vajag biezāku ādu. Un zīmes-ne zīmes, bet tā distonija visu salika savās vietās.

Man bija bail iet ārā no mājas un labi vien, ka tā, jo mācīties tajā Spa speciālistu skolā man nemaz nepatika, bet es mēģināju sevi lauzt – mērķtiecīgi gāju uz to papīru kā tāds pilnīgs dzīves skolas iesācējs. Teorētiskai informācijai jau nebija ne vainas… Bet šausmīgi bija tas, ka jātrennējas bija vienam uz otra un man tas nederēja, jo esmu pārāk jutīga. Un te nu es biju – savās mājās, četrās sienās, nespējīga viena pati iziet ārā… Tieši tad es sāku mācīties intensīvi vēdisko astroloģiju no videolekcijām. Es skatījos pa lekcijai katru dienu, dažreiz pat vairākas lekcijas dienā. Progress notika ļoti strauji. Es jau iepriekš biju interesējusies par numeroloģiju un astroloģiju, bet apmeklēju vienu lekciju reizi nedēļā, kas reāli nekas nav.

Mēģinot uzlabot savu veselības stāvokli, es atkal nonācu pie masāžām. Šoreiz mamma mani pierunāja iziet Kalari masāžu kursu pie Andreja G.(kurš, cik man zināms, ir quitojis šo nodarbošanos). Ir tāda Indiešu cīņa/kara māksla – Kalaripajatu. Tā ir daudzreiz intensīvāka par jogu. Esmu kādreiz dzirdējusi, ka 1 gads Kalaripajatu ir līdzvērtīgs 10 gadiem hatha jogas (šonedēļ, starp citu, no 15.10.18. ir uzsākusi mācības jauna grupiņa Gaujas ielā Rīgā, var sazināties ar Armands G., lai iegūtu vairāk info). Nu, lūk, šī masāža arī bija ļoti intensīva… Pieņemu, ka tas nav tas pats, kas Kalari Marma. To taisīja ar Ghī sviestu (nezinu vai 100%) un tā nebija relaksējoša masāža, bet brīžiem pat ļoti sāpīga. Un es vēl to pamanījos apvienot ar aknu tīrīšanu.

Tad nu iedomājies, Kalari masāža, aknu tīrīšana, vēdiskās astroloģijas lekcijas katru dienu… Vai man palika labāk? NĒ! Jo vairāk tu maisi savu ezeriņu, jo vairāk nogulsnes ceļas uz augšu. Bet tā ir daļa no Ceļa. Un par labi pastrādāto darbu var dabūt lielu balvu. Pēc dažiem mēnešiem pieteicās mazais un jo lielāka es paliku, jo mazāk baiļu un muguras sāpju man bija. Lai gan pirms grūtniecības un pirmajos mēnešos es ļoti satraucos par to, kā gan es varēšu bērnu iznēsāt un rūpēties par to, ja man Rimi nāk virsū ģībiens un vispār mūždien kaut kas kaiš. Bet par spīti manam satraukumam tik vesela kā grūtniecības un bērna barošanas laikā es neesmu bijusi nekad savā dzīvē. Un, protams, visu savu grūtniecības laiku līdz par pēdējam mēnesim es reizi divās nedēļās apmēram gāju uz masāžu pie jau augstāk minētas Ingas, lai došas (pitta, vata, kapha) būtu līdzsvarā.

Viens manuālais terapeits, pie kura es vēl pamanījos noiet dažus mēnešus starp Kalari masāžu un grūtniecības iestāšanos un kurš nebija daudzrunīgs, teica, ka mugura sāp jaunām meitenēm no stresa. T.i. no trauksmes. Vienkārši muguras muskuļi paši no sevis saiet tonusā un no tā arī sāp, kā es tagad saprotu. Tā ir gluži vienkārši Vata doša. Un tieši tāpēc man personīgi no visām masāžām vislabāk der tieši  relaksējoša un ļoti eļļaina masāža, bez berzēm un asām kustībām. Tas viss makes sense, jo grūtniecības laikā sāk dominēt Kapha doša. (Ar došām ir ļoti vienkārši – ir ideāli, ja 3 došas ir līdzsvarā, bet parasti, kāda dominē un destruktīvi uz mums darbojas. Došu var noteikt ar testa palīdzību, kas atrodams interneta dzīlēs, bet, manuprāt, tas lielākoties ir acīmredzami arī bez testa. Tievi, ātri, stresaini, bailīgi cilvēki ir Vatas, tad vidējas miesasbūves, karstasinīgi, tendēti dusmoties, sarkstoši, pumpaini ir Pittas, un lēni, apaļīgi, depresīvi, raudoši ir Kaphas. Un tiek uzskatīts, ka Kapha ir nekaitīgākā no došām, tādēļ pārsvarā Ājurvēda nodarbojas ar Vatas un Pittas pazemināšanu. Un grūtniecības laikā tas notiek pats par sevi.)

Rudens un ziema ir vatas laiks. Vasara – pittas. Tik šogad mums tā pitta ievilkās… Vatas laikā saasinās ar attiecīgi vatu saistītas kaites, tai skaitā veģetatīva distonija. Citiem vārdiem sakot, stress ir gaisā. Es reiz ierakstīju video “Līdzekļi, kas palīdz, ja ir VD vai stress”, ko arī rekomendēju noskatīties ikvienam, kam šī problēma ir aktuāla. Šajā video arīdzan es stāstu par to, ka ķermeņa ieeļļošana ir efektīvs līdzeklis vatas mazināšanai. Respektīvi, ja finansiāli masāža ir šobrīd nepavelkama, tad sezama eļļu gan var atļauties ikviens, kas lasa šo blogu. Pirms gulētiešanas iet siltā vannā vai dušā un tad smērēt visu ķermeni ar sezameļļu vai arī vismaz plecu zonu un kājas līdz celim uzlabos Tavas dzīves kvalitāti.

Kamēr es tiku pie bērna, mana mamma ar saviem 20+ gadiem pieredzes skaistumkopšanā un 7 gadiem jogā arī nolēma apgūt ājurvēdisko masāžu. Priekš manis tas, protams, ir līdzvērtīgi Jackpota vinnēšanai. Šobrīd te pie mums (precīzāk pie manas mammas, bet es arī te mēdzu būt) Ādažos ir iespējams pierakstīties uz 3 masāžu veidiem –

  • Meru Danda ājurvēdiskā muguras masāža (1h) – ja ir problēmas ar muguru vai ar kājām;
  • Sambahana visa ķermeņa relaksējoša ājurvēdiska masāža (2h) – tas ir mans absolūtais favorīts, ideāls tievam un tramīgam cilvēkam, un lieliska dāvana sev un ikvienam;
  • Taizemes pēdu masāža (1h) – ļoti dziļa, ieteicams taisīt kursa veidā, tā liek toksīniem vēlēties steidzīgi pamest Tavu ķermeni.

Ājurvēdiskā masāža tas nav tikai fizisks process. Jā, protams, glaude nomierina nervu sistēmu un tā tālāk. Bet tur ir kaut kas vairāk. Vairāk par došu līdzsvarošanu… Tā ir iespēja kļūt ar cita cilvēka iejaukšanos mazliet tīrākam un tādējādi iegūt iespēju noķert to prieku sajūtu, kad Tu vienkārši ej un vienalga par visu, jo tieši šajā mirklī Tu, visas Tavas šūniņas ir piepildītas ar enerģiju.


P.S. Un tas nekas, ka tas nav uz mūžu. Jo mēs visi esam viens un tas nozīmē, ka mums nav jākautrējas meklēt palīdzību ārpus sevis. Mēs te esam viens priekš otra.

This Post Has One Comment

  1. Paldies par šo rakstu! Pilnīgi piekrītu, ka masāža ir glābiņš, jo ļoti jau gribas sevi palutināt tumšajā un aukstajā periodā. Pateicoties šim rakstam nonācu līdz Jūsu mammai un brīnišķīgajai Taizemes pēdu masāžai. Paldies par to! Iesaku visiem, tā ir super procedūra!

Leave a Reply to Sandra Cancel reply

Aizvērt izvēlni
Share This