Ir tāda teorija par 3. un 9.mājas likumsakarību… PAR TO, KAS TAD IR CEĻŠ? KĀPĒC MĒS DZĪVOJAM TĀ, KĀ DZĪVOJAM. Tā ir “ceļa” atmaskošana! Varu derēt, ka Tu par to tādā leņķī neesi domājis/usi. Vismaz es nebiju…

No kurienes pūš vējš

Vispār tas ir ļoti interesanti, ka vairums cilvēku, izvēloties, ko lasīt, meklē, tā teikt, pazīstamos burtus. Ko tādu, ko jau ir dzirdējuši. Spiež LIKE tam, ko pazīst. Ne jaunām idejām, kas liek aizdomāties, kas izmet no komforta zonas un liek apšaubīt visu, ko zinām, tādējādi šīs zināšanas potenciāli uzlabojot – vai nu pārveidojot, pielāgojot vai arī kļūstot stiprāki tajā, ko zinājām pērn.

Ernst Wilhelm ir skolotājs, ar ko šobrīd esmu aizrāvusies. Es ilgu laiku neko nevarēju paklausīties, jo… Šķiet jebkurā jomā tu vienā mirklī nokļūsti punktā, kuram es personīgi parasti netieku pāri… bet ar astroloģiju esmu nolēmusi šo punktu pārvarēt. Tātad tas ir punkts, kad tu zini jau daudz praktiski izmantojamas informācijas. Un tad ir cita tipa informācija, kuru tu vēl nespēj aptvērt, jo neredzi praktisku pielietojumu. Un pa vidu nekā nav. Varbūt tā ir mazas valsts problēma. Latvijā pa šīm tēmām skolotāji ir vien daži, un visi stāsta idejiski vienu un to pašu. Un, ja gribās dabūt jaunas informācijas fragmentu, tad tu esi spiests klausīties jau dzirdēto, jo stāsta jau priekš vidēja klausītāja, bet tu to jau zini tādā interpratācijā. Un tad tu sēdi cerībā uzzināt kaut ko jaunu, dzīvi mainošu, un tava dzīve iet tev garām.

Ernsts man iepatikās tādēļ, ka viņš visu redz citādāk nekā es. Viņš man ir kā citplanētietis. Viss par viņa teorijām šķiet interesants – viņš mani pārsteidz! Un pēc 30, šķiet, tas ir tas, ko cilvēki meklē. Vismaz es. Tu rullē Fb, cerot uz pārsteigumu. Ej uz koncertu, teātri, cerībā, ka tevi pārsteigs. Jo daudz kas jau redzēts.

Un es zinu, ka kādreiz viņš man šķitīs garlaicīgs tipiņš, kas mani nekad nesaprastu. Bet pamācīties no viņa kādu laiku – tā ir ārkārtīgi vērtīga pieredze.

Teorija par 3. un 9.mājām

Klasiskā izpratnē 9.māja ir saistīta ar filozofiju, reliģiju. Tā atbild par Ceļu, ko izvēlamies… Ir tas joks, kas nemaz nav joks, ka ateistu ticība ir tāda, ka Dieva nav – viņi arī kaut kam tic, izvēlās, sašaurinās, ieliek sevi robežās.

Tātad, lai kāda arī būtu cilvēka dzīves filozofija, ja arī tai ar filozofijas grāmatu saturu, garīgu izaugsmi un dieva principu nav nekāds sakars, tā joprojām ir filozofija. Tā joprojām ir 9.māja. TAS IR CEĻŠ, UZ KURA CILVĒKS UZIET KAUT KĀDU IEMESLU DĒĻ.

Kādu iemeslu dēļ???

3.māja ir atslēga.

Ernsts stāsta par to, ka 3.māja ir grūtība māja. Varat ieguglēt – kā par brīnumu neviens cits to īsti nesaka, vismaz es to neesmu dzirdējusi.

Tas, kas ir zināms, ir tas, ka 3.māja ir vēlmju māja. Bet mūsu vēlmes mēdz nerealizēties, tās mēdz mūs sāpināt, mums var nākties no tām atteikties, lai izdzīvotu. LAI DZĪVOTU, MĒS UZEJAM UZ CEĻA. Ceļa, kur mums nesāpēs, ceļa, uz kura nebūs jādomā par tām grūtībām. Kas atrisinās mūsu visaktuālāko problēmu.

Senos laikos… Pēc Kristus, nevis pirms miljoniem gadu… Pasaulē pa lielam bija tāds pusbads. Cilvēki mēdza kļūt par mūkiem pavisam praktisku iemeslu dēļ – lai paēstu!

Tā arī mēs… Tad noriskējam un sekojam savām vēlmēm, saviem sapņiem, tad smagi aplaužamies, situācijai neredzam risinājumu un uzkāpjam uz tāda vai savādāka ceļa, kas šķiet kā loģiska izvēle vai pat Dieva pirksts. Jo Dievs reiz nav palīdzējis tavai vēlmei kļūt par tavu prieku avotu, tā kļuva par sāpi… Un mēs par to sakam kā? Dievs taču labāk zina, ko Tev vajag! Tas ir 9.mājas lozungs – viss notiek uz labu. Jeb – es atsakos bēdāties par to, ka nevaru dabūt to, ko vēlos. Ne tāpēc, ka es esmu baigi gudrais, viedais, Zen, bet tāpēc, ka, ja es nepakārtoju šo situāciju kaut kādai filozofijai, kura saka, ka tas viss ir ok, tad man vajadzētu ņemt striķi un iet uz mežu. Un, jo vairāk cilvēkam sāp, jo vairāk viņš savam ceļam, savai filozofijai ir pieķēries.

Likumiem vajag risku

Tālāk, dzīvojot iekšā savā ceļā, cilvēks aizmirst, kādēļ viņš tur ir nonācis. Te viņš ir konstanti paēdis un viņam ir radušās varbūt jaunas grūtības, ko šis konkrētais ceļš neatrisina. Vai varbūt viss ir tik labi – uz pilnīgas garlaicības robežas. Jo izvēlētais ceļš – filozofija – tas ir kaut kas, kas nenorauj jumtu, bet piezpiež pie zemes* (*nākamā zīme pēc devitās Strēlnieka ir zemes zīme Mežāzis). Ceļš noņem emociju amerikāņu kalniņus (pirms strēlnieka ir 8.zīme Skorpions), kur dažreiz tu esi priecīgākais cilvēks uz zemes, bet nākamajā mirklī tu esi melnā dziļā bedrē ar lāpstu rokās, roc vēl dziļāk. Tā ir cena par riska uzņemšanos, tā ir cena par prieka mirkļiem, vienalga vai tie norealizējas vai nē, dažreiz tu ‘iemaksā’ pirms tam.

Ir tāda vēdiskajā astroloģijā metode, kas saucās Bhavat Bhavam… Māja pret māju. Tajā mēs varam paskatīties katru māju padziļinātāk, skatoties, piemēram, 3.māju no 3.mājas. Tas būs 3.mājas rentgens.

Bhavat Bhavam astroloģiski izskaidro to, ko stāstu lekcijā vai konsultācijā par karmiskiem uzdevumiem – to, ka mājas, kas atrodas viena otrai pretī, īstenībā ir kā 2 monētas puses. Tas ir par vienu un to pašu. Skaties, ja 3.māja no 3.mājas ir 5.māja no Lagnas (mēs pieņem 3.par pirmo, tad 4.ir otrā un 5.attiecīgi trešā). Un, ja mēs gribam paskatīties padziļinātāk 9.māju, ja skatīsimies 9.no 9. – tad arī sanāk 5.māja no Lagnas! Savukārt manā izpratnē 5.māja ir kompromiss starp likumiem un vēlmēm, kaisli.

Ideja ir tāda, ka, kad visi zina likumus, tad dzīve, komunikācija notiek pavisam citā līmenī. Piemēram, mācoties šahu, sākumā jāmācās figūru gājienus, vērtības, varbūt klasiskās stratēģijas iesākumiem… Bet, kas notiek, ja cilvēks pretī zina tieši tik daudz, cik Tu?

5.māja nav iespējama bez riska. Tā ir būšana šeit un tagad, tas ir jauns veids, kas ir atbilde uz radušos situāciju. Tā neizriet no likumiem, no filozofijas, bet apzinoties, ka viss jau notiek likumu ietvaros! Loģiski vai neloģiski.

Aiziet, lai atgrieztos, vai arī…

Ernsts stāsta, ka mums rodas pretenzijas pret savu partneri, ka mēs varam lauzt laulību, aizmirstot par to, cik vientulīgi mums reiz bija, kā gribējām jauno statusu, kā ir vieglāk finansiāli kopā. Mēs pārstājam novērtēt atbalstu, ja tas nav tieši tāds, kādu mēs gribējām dabūt. Tad esam brīvi un saprotam, cik grūti vispār ir satikt dzīvē kādu, kam kaut bišķiņ rūp, kā mums iet. Un cilvēki tā mēdz saiet atpakaļ kopā. LAULĪBA – TĀ IR ATKARĪGA NO CILVĒKU SPĒJAS IEVĒROT LIKUMUS. To var saukt arī ar Dievbijību laikam. Advancētie iesācēji parasti ļoti vēlas uzzināt kaut ko vairāk par partnerattiecību karti jeb Navamšu. Bet reti kurš zina to, ka tā ir atvasināta nevis no 7. partnerattiecību mājas, bet tieši no 9.- likumu mājas.

Jebkurā jomā mums vajag dažreiz noiet no ceļa, lai pēc tam uz tā atgrieztos. Noiet, sekot savām jaunām vēlmēm, lai atcerētos kaut ko svarīgu… Vai arī…

Kā būtu savas sāpes atrisināt – transformēt tās? Izjust, apzināties, nebēgt, pieņemt par savu realitāti. Neiet iekšā tajā domāšanā, ka tā vajadzēja, tā tam bija būt un ka man to nemaz nevajag.

Mūks toreiz varēja aiziet no klostera un atskārt, ka dabūt ēdienu, nopelnīt naudu joprojām ir grūti. Saskarties ar realitāti. Vai arī dabūt pārticību un saprast, vai es joprojām gribu būt mūks bez šīs grūtības? Apstākļi mainās. Mums ik pa laikam vajag pārbaudīt, vai izvēlētais ceļš joprojām ir vislabākā opcija.

Šis mūka piemērs ir lielisks, jo brīnišķīgi sasaucas ar proforientācijas tēmu. Ir cilvēki, kas palaiž sapņus, lai paēstu. Viņi izvēlas ‘stabila atalgojuma ceļu’.

Bet, ja runa ir par pašizaugsmi, par garīgo attīstību, kuras sastāvdaļa ir regresija – tas ir viens no rīkiem un es nezinu, vai tas ir aizvietojams vai skip’ojams… Tad mums vajag saprast , kāpēc esam tur, kur esam. Vajag no 9.mājas atgriezties uz 3. Satikt pagātnes sevi, pagātnes grūtības. Citādāk 9.māja kļūs par mūsu griestiem un mēs nekad nesasniegsim Krišnu. Jo nevēlamies šīs attiecības veidot kā veselas personības, bet veidojam aiz bezizejas.

Strādājot šajā nozarē, es dabūju novērot lielos kvantumos to, ka garīguma tēma cilvēkiem kalpo kā knupītis raudošam bērnam. To es varu dabūt, te mani ņem pretī. Piemēram:

“Mani neapmierina manas attiecības vai to neesamība, esmu centies to atrisināt, cerējis, ka viss būs, bet beigās ir kā ir, bez uzlabojumiem. Un risinājuma nav. Varianti izsmelušies. Visas durvis aizvērtas. Kur ir kāda lekcija? Kāds retrīts, kur mani nomierinās, pasakot, ka tas viss ir OK?” Kamēr realitātē tā ir personīga traģēdija, kas vienkārši tiek nolikta malā uz nenoteiktu laiku, lai izdzīvotu.

Šim ierakstam nav laimīgu beigu. Bet es ceru, ka kādam tas būs trūkstošais puzles gabaliņš vai vismaz viela pārdomām.

Šis vēl vairāk atklāj tēmu, ko iesāku rakstu ciklā “Pirmie soļi personīgajā izaugsmē un garīgajā attīstībā”, ko var lasīt žurnālā Mistērija – 6 raksti no janvāra līdz jūnijam. Un es gribu līdz tevīm aizklauvēties, ka tieši šis veids ir reāli efektīvs! Jo garīga attīstība nav skaista. Kā seksā – ja domāsi par to, kā tas izskatās, nekur dikti tālu tikt nevar.

“Pirmie soļi personīgajā izaugsmē un garīgajā attīstībā” ir labākais materiāls, ar ko sākt reāli dziļumā. Dabū, izlasi. Un seko līdzi šim blogam arī turpmāk.

Es gribu iet ar Tevi dziļāk.

Izvēlies piedalīties.