Mēs nemaināmies vienā dienā. Garīgā attīstība ir lēns process, bet Ego vienmēr mums par savu līmeni liek būt visnotaļ augstās domās, lai kāds arī tas būtu. Šajā pa pusei humoristiskā blogā it kā caur sīkumiem es atklāju, kāda es un mana dzīve bija pirms 10 un pirms 5 gadiem, un kāda tā ir šodien. Kurai no tām vairāk līdzinās Tava dzīve šobrīd?

 # 1 Mati

Pirms 10 gadiem: Jau 7 gadus vismaz reizi mēnesī krāsoju melnus matus. Tikko nogriezu īsus pēc ilgviļņiem…

Pirms 5 gadiem: Pagājušogad izgrūdu 180eiro par to, lai melnus matus nokrāsotu savā dabīgajā krāsā. Tagad jau visi mati ir dabīgi, pēdējie krāsotie galiņi ir nogriezti un jau sanāk maza maza astīte.

Šodien: Mati man ir līdz viduklim… Dabīgi. Es nekad neesmu sapņojusi par gariem matiem, neesmu sajūsmā, kā viņi izskatās, man ir slinkums viņus kopt un pat ķemmēt, man viņi reāli traucē. Bet, ja man ir jāizvēlās viena askēze, ko ievērot, tad šī man šķiet vienkāršākā. Pie tam garai bizei ir nomierinošs un ego savaldošs efekts. Izmaksas – 3x gadā pa 15eiro.

 # 2 Ēdiens

Pirms 10 gadiem: Pagājuši 3 mēneši kopš manā ģimenē esam atteikušies no miltu izstrādājumiem un cūkgaļas. Viena tante teica, ka izslēdzot šos produktus var tikt pie slaida vēdera.

Pirms 5 gadiem: Ak, šausmas! Pēc sava friziera ieteikuma pirms pusgada noskatījos “Earthlings” un kopš tā laika olas un zivis vairs nav manā ēdienkartē. Gaļa? Kāda vēl gaļa?

Šodien: Pēc 2 gadiem stingri vegāniskas diētas esmu atslābusi un nu vairs neprasu mammai, vai zupā dārzeņi apcepti uz Ghī. Kāda starpība. Toties varu palielīties, ka pavisam nesen esmu atbrīvojusies no cukura un kofeīna atkarības.

Par spīti tam, ka vēdiskā tradīcija visvairāk nosoda govju nogalināšanu, vienā grāmatā par dziedniecību esmu saskārusies tik tikko ar informāciju, ka enerģētiski kaitīgāka ir tieši cūkgaļa. Cūka neceļ galvu augšā un tas simbolizē to, ka tās patērētāji kļūst bezdievīgi.

Jēzus skolnieki, cik noprotu, nebadojās, tādēļ daudzi kristieši maldīgi uzskata, ka viņiem nav nepieciešams ievērot ēšanas askēzes ārpus gavēņa. Bet jāsaprot, ka mēs esam ļoti tālu no Jēzus skolniekiem attīstības ziņā, tādēļ mainīt savu diētu ir labākais veids, kā cilvēks var sev palīdzēt ilgtermiņā. 

 # 3 Attiecības

Pirms 10 gadiem: Attiecību statuss – single.

Pirms 5 gadiem: Apprecējos pirms pussgada. Whoop whoop. Attiecības ir tik ļoti vienkāršas – tie cilvēki, kuriem ir problēmas attiecībās, vienkārši ir stulbi. Mums nu gan nekad nebūs tādu problēmu un, ja arī būs, mēs ar visu varonīgi tiksim galā. Visu Torsunovu par attiecībām esmu noklausījusies šķērsgriezumā, daudz ko pirms kāzām klausījāmies kopā. Esam pilnīgi gatavi lielai dzīvei.

Šodien: Visiem tiem cilvēkiem, kas nodzīvojuši attiecībās 20+ gadus, vajadzētu uzcelt pieminekļus. Tas ir tiiiik sarežģīti! Jāpiekapjas, jāmeklē kompromisi, jācenšas neiepsihot (vispār nesanāk šis). Mūsu gadījums ir unikāls un nekas no tā, ko esmu lasījusi vai klausījusies, mūsu gadījumā nestrādā. Visi (manā informācijas laukā) apgalvo, ka pie vainas tomēr pārsvarā ir sieviete. Man no vienas puses gribētos domāt, ka ir 50/50, bet mana iekšējā sajūta saka, ka tā nav. Lielākā daļa, kas saka, ka ir 50/50, savas attiecības nav saglābusi. Un, kāda galu galā man daļa par otra cilvēka 50%? Manas attiecības ir mana atbildība.

 # 4 Kaitīgie ieradumi

Pirms 10 gadiem: Pīpēju paciņu sarkanā Marlboro dienā, mīlu smēķētājus, atmest neplānoju.

Pirms 5 gadiem: Nepīpēju gandrīz gadu – kopš janvāra. Tīrīšanās pēc smēķēšanas atmešanas bija elle. Plaušas dega, gribējās iedurt sev at dunci nabā un izdabūt no turienes kaut ko ārā, kaklam un zodam ik pa brīdim bija paralizējoša sajūta. Stulbā distonija.  (Vīrs teica, ka par to ieduršanu nabā gan nevajag nevienam neko teikt, savādāk ieliks psihenē.)

Esmu dzirdējusi, ka, ja cilvēks smēķē vai dzer, tad viņš ir savienots ar gariņu, kas dara to caur viņu. Esot tādas zemākas radības ar gariem kakliem, kas nevar piesātināties. Un tad, kamēr viņi izmanto cilvēku, tikmēr viņi sargā viņa ķermeni, jo tas viņiem ir vajadzīgs.

Šodien: Nesmēķēju 6 gadus. Izrādās, ka diskomforts nabas rajonā, krūšu rajonā ir normāla tīrīšanās sastāvdaļa. Kaut kas jocīgs tur notiek ik pa laikam, bet nu jau vairs par to nav jāpaniko. Lai gan… saglabāt paniku nekad nenāk par ļaunu!

Smēķēšana ir labs palīgs cīņā ar stresu, taču tas ir īstermiņa risinājums. Tas nenozīmē, ka sevi jāvaino, ja neizdodas atmest vai ka par smēķēšanu slikti jādomā. Es personīgi nenolēmu smēķēšanu atmest par katru cenu – tā burtiski atkrita pati. Un es joprojām mīlu smēķētājus!

 # 5 Fiziskās aktivitātes

Pirms 10 gadiem: Sports? Uz to es skolā negāju… Un pēc skolas beigšanas nekas un neviens tev nevar likt sportot. Ideāli.

Pirms 5 gadiem: Esmu bijusi uz dažām jogas nodarbībām pāris vietās, bet man nekur nepatīk. Citi ir sajūsmā, jūtas labi pēc tam, bet man sāp galva tikai, nejūtu nekādu enerģijas pieplūdumu. Man ir sava vingrinājumu rutīna, ko izpildu mājās – barā vingrot nepatīk. Baseins – tā gan ir ģēla.

Šodien: Esmu atradusi savu jogu, savu jogas skolotāju. Ir viss tas, par ko agrāk esmu tikai dzirdējusi – enerģija iekšēji un ārēji. Eju tur, jo gribās nevis jo vajag. Joprojām neregulāri gan pie visas mīlestības… Un tikai pirms pusotra gada man šādi te paveicās – atrast savējo dajebko ir īsts brīnums. Šoruden esmu sākusi apmeklēt vēl intensīvākas nodarbības, bet par to lielīties vēl par agru.

 # 6 Darbs

Pirms 10 gadiem: Strādāju kazino, arī pa naktīm. Mācos neklātienē. Spēlēju grupā. Īrēju dzīvokli. Guļu vidēji pa 4-5 stundām un tā jau pusotru gadu. (Šis burbulis uzsprāga jau pēc mēneša.)

Pirms 5 gadiem: Mēs plānojam mazuli. Pirms pus gada esmu iekārtojusies klusā bio veikaliņā, kur varētu nostrādāt savu grūtniecības laiku un tad saņemt pabalstu. Gudri, vai ne? Izņemot to, ka es šeit sēžu un acīmredzami degradēju. Par tik nelielu algu (kāda man nav nekad bijusi līdz šim) mani vēl mikromenedžo? Vai tas notiek īstenībā? Un bērns nepieteicās. Kā – vai tad nav tā, ka, ja vienu reizi neizsargājas, tad paliek stāvoklī???

Štrunts ar potenciālo pabalstu, rakstu atlūgumu. Poker – te es nāku! Otrais mēģinājums aiziet no šīs nesatviskas nodarbes izgāzās.

Šodien: Esmu lasījusi, ka, ja labklājību nākotnē liek augstāk par mīlestību, tas iznīcina nākotni. Un mūsu pēcteči ir mūsu nākotne.

Drīz būs 4 gadi kopš nespēlēju pokeru izdzīvošanai. 2,5 gadi kopš piedzima Veduvieda. 2 gadi kopš radās ideja par bezmaksas kursu vēdiskajā astroloģijā. Gads kopš startēja mans lolojums – intensīvs apmācības kurss “Realize”. Viss ripo lēnām uz priekšu. Satvā. Gaismā.

Tās ir tikai dažas lietas, kas ir mainījušās pa pēdējiem 10 gadiem. Ja Tev ir ideja, kādu tēmu/sfēru/jēdzienu vēl es varētu apskatīt šādā veidā (pirms 5 gadiem-pirms 10 gadiem-šodien), droši raksti komentāros tepat vai FB!