Mēs visi gribam patikt citiem cilvēkiem. Vai vismaz noteikti negribam būt aprunāti vai nosodīti. Tieši tādēļ manā 5 gadu plānā nebija veidot rakstu par diētu… Bet, kā saka – mēs plānojam, Dievs dara.
Pirms sāc lasīt tālāk vēlos lieku reizi precizēt – man ir pilnīgi vienalga, ko Tu ēd! Tas ir ļoti jauki, ka vēlies paplašināt savu redzesloku, un uzzināt, kā un kāpēc dzīvo citi.
Mēs ēdam smalko enerģiju
Dažiem no jums tas būs liels pārsteigums, taču cilvēkam ir ne tikai fiziskais, bet arī smalkais ķermenis. Un smalkā ķermeņa veselība lielā mērā nosaka fiziskā ķermeņa veselību un vispār ceļu, ko mēs ejam, tāpēc arī ēdiens būtu jāapskata kā barību smalkajam ķermenim, kamēr mūsdienās visi tik domā, ja domā vispār, par kalorijām, olbaltumvielām, vitamīniem utt.
Mēs zaudējam savu psihisko enerģiju un gribam ēst. Nogurums, koncentrācijas, darba spējas trūkums, uzbudinātība, dusmas – tās izsalkuma pazīmes. Kad paēdam, tad iestājas miers un pasaule kļūst labāka, vai ne? Mēs ēdam smalko enerģiju! Jā, tāda ir arī burkānam un citiem dārzeņiem un augļiem, taču, jo vairāk mūsu barība sevi apzinās, jo vairāk tajā ir karmas un līdz ar to vairāk kaitējuma smalkajam ķermenim.
Fiziskajā līmenī jau gaļa nav tik kaitīga… Kas meklē, tas atrod, tādēļ zinātnieki, kam garšo gaļa, savos pētījumos atradīs argumentus tās ēšanai, bet aktīvisti, kas ir pret gaļu, atradīs rādītājus par labu neēšanai. Tas viss ir cool. Bet gaļa ir saistīta ar vardarbību.
Jā, dzīvniekiem nav saprāta, tie pakļaujas saviem instinktiem, vēlmēm, taču ir tāda teorija, kas tiem, kas ar vēdisko tradīcija ir uz Jūs, protams, izklausīsies pēc kaut kā no fantastikas žanra, ka tad, kad dzīvnieka dvēsele (jo ne jau tikai cilvēki ir ‘dvēseles, kas iesprostotas šajā ķermenī’) pamet savu ķermeni slepkavības rezultātā, tā saprot, kas ir noticis un nolādē tos, kas to gaļu ēdīs, jo tie ir slepkavības pasūtītāji un līdz ar to arī atbildīgie par slepkavības aktu. Tieši tādēļ smalkā līmenī gaļa nav derīga ēšanai.
Ja dzīvnieks ir miris dabīgā nāvē – lūdzu, to var ēst. Bet tādu gaļu neviens ēst negrib. Sapuvušu nogalināta dzīvnieka gaļu arī var ēst, jo tiek uzskatīts, ka tā vairs sevī nenes to negatīvo karmu. Bet arī tādu neviens negrib ēst.
Kamēr gaļa ir svaiga, tā vēl ir saistīta ar dzīvnieka smalko ķermeni, un šī destruktīvā smalkā enerģija patiesībā arī ir tas, pēc kā tiecas visēdājs. Šī enerģija cilvēkus motivē cīnīties par izdzīvošanu šajā pasaulē. Un pirmajā mirklī šķiet, ka šāda enerģija ir ļoti nepieciešama… Bet tas ir tikai viens no dzīvošanas veidiem! Cits – saplūst ar visu harmonijā. Un, redzi, tas otrs veids visēdājiem nav pieejams.
Gaļa mums liek dusmoties, apvainoties, nemīlēt, neieredzēt, saskatīt trūkumus, piekasīties, pierādīt savu. Mēs esam pieraduši pie šādas dzīves, kur visu laiku jābūt gatavam aizsargāties, atvairīt uzbrukumus, tādēļ likumsakarīgi arī ir tas, ka no gaļas lietošanas uzturā strauji atteikties var būt pat ļoti sarežģīti. Bet, ja tomēr kāds izdomā pamēģināt, te būs atvieglotais un reāli strādājošais variants: atteikšanās no gaļas pēc principa ‘no lielākā uz mazāko’ – sākumā no govs, tad cūkas, tad jēra, tad truša, tad vistas, tad zivs utt. Tā pakāpeniski tiek uzņemts arvien mazāk un mazāk sliktās karmas un tādējādi atteikšanās process ir pavisam nesāpīgs.
Līdzīgs pievelk līdzīgu un pastiprina līdzīgu
Kad cilvēks ēd gaļu samērīgi, ne katrā ēdienreizē, bet kā ikdienas proteīnu, kad cilvēks ēd kafejnīcās, restorānos, tad viņš kultivē sevī kaisles enerģiju (radžass). Šī enerģija pēc tam šim cilvēkam liek dzīvot kaislīgu dzīvi. Tā ir dzīve nākotnē. Viņš tiecas pēc statusa, pēc lielākas dzīvojamās platības, vairāk naudas. Iekšēji viņam liekas, ka vajag vairāk strādāt, vairāk pelnīt, jo taču nevar zināt, kas rīt notiks. Vajag vairāk ar seksu nodarboties, jo dzīve taču ir īsa, un kaut kad vēlāk vairs nevarēs. Ja sāk dzīvot ar kādu kopā, un izrādās, ka otrs tomēr nav tik labs cilvēks, kā viņš bija iedomājies, tad domu gājiens ir tāds: nekas, pagaidām padzīvošu ar šo, gan jau nākotnē satikšu kādu cienīgāku… Cilvēki radžasā izjauc ģimenes!
Atteikšanās no gaļas ir nopietns solis gaismas (sattva) virzienā. Un te būtu jāpiemin viens būtisks vēdiskais princips: līdzīgs ne tikai pievelk līdzīgu, bet arī pastiprina līdzīgu.
No šī paša principa izriet arī, ka, kad cilvēks palēnām ‘atmet’ gaļas ēšanu, tam kļūst vieglāk atbrīvoties no saviem sliktajiem ieradumiem. Ar tiem pat nevajag cīnīties, tos nevajag apkarot, tos pat nevajag apzināties. Cilvēks vienkārši paliek tīrāks un tie atkrīt paši no sevis.
Un tad var arī padomāt, pēc kāda scenārija Tu gribētu, lai Tavā dzīvē viss notiek?
Vairāk par to, kā izpaužas tamasa, radžasa, sattva enerģija, iesaku izlasīt blogā.
Kur meli un kur patiesība? Tas ir jāsajūt!
Cilvēks, kas neēd gaļu, laika gaitā attīrās, paliek jutīgāks.
Ko nozīmē būs jutīgākam, tīrākam? Tu sāc just, kas ir pareizi un kas nav pareizi, kur ir patiesība un kur ir meli, vai ir jāiet pa ceļu A vai ceļu B. To nevar racionāli izskaidrot! Racionāli, piemēram, ir tas, ka dzīvnieks jūt, vai konkrētu ēdienu var ēst vai arī tas ir sapuvis, indīgs. Racionāli ir tas, ka sieviete ir desmitiem reižu jutīgāka par vīrieti. Cik grūti ir ar meiteni aiziet paēst? Šeit nevar iet, jo nepatīk skatlogs, šeit, jo nepatīkami smaržo iekšā, šeit, jo slikta mūzika, enerģija, pārdevēja, bulciņas izskatās bēdīgi.
Ja sieviete attīrās, vai vienkārši nav sanācis piesārņoties, viņa var savam vīram vai dēlam pateikt, ka, lūk, ar šo cilvēku var draudzēties, bet ar šo labāk nevajag, šo darba piedāvājumu pieņem, un nekas, ka otrā piedāvā vairāk naudas, bet tur labāk nevajag strādāt. Viņa ar sirdi jūt. Vīrietim nav sirds, viņa sirds ir sieviete, un viņam viņai ir jāuzticas šajā ziņā. Bet nu, protams, nav jau tā, ka vīrietis galīgi neko nejūt. Jūt, tikai daudz mazāk, taču pietiekami, lai sajustu, piemēram, vai sadarboties ar kādu konkrētu partneri vai klientu. Gadās taču tā, ka par spīti no loģikas izrietošām ekspektācijām viss tomēr slikti beidzas, jo potenciāla peļņa saskaitīta un nelāga sajūta noignorēta…
Taču pats bēdīgākais šajā stāstā ir tas, ka gaļas ēdiens ar savu ietekmi uz smalko prāta ķermeni iznīcina cilvēkā sirdsapziņas balsi, kā rezultātā viņam pazūd spēja atšķirt slikto no labā, melus no patiesības, neīsto no īstā.
Primitīvs uzturs = primitīvs cilvēks
Cilvēki lasa gudras grāmatas, bet viņu dzīves nemainās. Ap 35 daudzi cilvēki jau ir iepazinušies teju ar visām filozofijām un reliģijām, bet rezultāta nekāda nav. Šodien varbūt tā ir vēdiskā tradīcija, pēc gada tas būs atkal kaut kas cits. Tā notiek tādēļ, ka šiem cilvēkiem ir zemas vibrācijas, tādēļ arī tie neuztver mācības būtību. Un, lai celtu šo te vibrāciju, ir jāmaina sava diēta, kas nozīmē, ka pirmkārt ir jāatsakās no gaļas.
Bet, kas pie šīs situācijas ir vainīgs? Vai tiešām pie vainas ir mūsu tradīcijas?
Mēs esam tie, ko mēs ēdam, tādēļ, ja kāds būtu ieinteresēts tajā, lai cilvēks paliktu primitīvs, tad viņš dotu tam primitīvu ēdienu. Manām ausīm tas izklausās loģiski…
Visa rietumu kultūra ir tā izveidota, lai vidējais slānis kļūtu arvien nabagāks. Un, lai to nodrošinātu, pats galvenais ir, lai cilvēku apziņa paliek primitīvā līmenī. Arvien biežāk nākas dzirdēt par to, ka neveselīgs uzturs – gaļas rūpniecība, cukurs, baltie milti, ĢMO un cita ķīmija, – tiek propagandēti pavisam apzināti. Tas visiem ir izdevīgi tāpēc, ka, jo primitīvāks ir cilvēks, jo vieglāk ir to vadīt. Neveselīgs uzturs rada augsni audzējiem, pazemina auglību. Rietumu pasaule grib, lai mēs slimojam, ilgi nedzīvojam… Un mēs tiekam kontrolēti ar uzturu!
Nav nekā nedabiskāka par mūsdienās populāro ‘sabalansēto uzturu’! Cilvēki, kas paši ir slimi, mums stāsta par to, ka gaļā ir neaizvietojamas uzturvielas. Un ka desmitiem pievienoto ķīmisko elementu to ‘neaizvietojamo’ palīdz saglabāt…
Diēta maina cilvēka dzīvi, tādēļ to izmainīt ir ļoti grūti. Mūsu diēta arī ir tā, kas parāda mūsu attīstības līmeni. Jo primitīvāks ir cilvēks, jo primitīvāku uzturu tas izvēlas.
Ja vēlaties izmainīt savu likteni, būt vesels un potenciāli izvairīties no daudzām problēmām – mainiet savu diētu!
Mana pieredze
2008.gadā mana mamma pēc draudzenes ieteikuma uzsēdināja visu ģimeni uz diētas. Nekas garīgs. Ar mērķi zaudēt pāris kilogramus. Diētas būtība bija, ka tu ēd ko gribi un kad gribi, bet tu pilnībā atsakies no kviešu miltu izstrādājumiem un cūkgaļas. Neprasiet man pamatojumu. Tas izklausījās ļoti vienkārši, tādēļ nolēmām pamēģināt. Tajā mirklī par nekādām vēdām vispār nebijām neko dzirdējuši. Bet tās mūs atrada pavisam drīz!
Burtiski pēc pāris mēnešiem nu jau cita draudzene mammu pierunāja aiziet uz jogu. Un viņai mistiskā veidā tā iepatikās. Tā jau bija patiešām liela mistiska, jo mamma nekad agrāk nebija sportojusi vai gājusi kaut kādos pulciņos. Praktiski uzreiz viņa sāka arī apmeklēt Ājurvēdas lekcijas pie tā paša jogas pasniedzēja Šivas, par kuru reti kurš tagad nav dzirdējis, bet mēs toreiz tādu nepazinām.
Lekciju iespaidā 2009.gada sākumā mēs nolēmām atteikties no gaļas. Un jā, es vēl pāris gadus dažreiz grēkoju ar Makdonalda čīzburgeru vai medū un sinepēs samarinētiem un mājās saceptiem vistas spārniņiem… Bet, nu, kas tā par gaļu? Steiku, šašliku, karbonādi, fileju un kotleti oficiāli neesmu ēdusi kopš 2009.gada.
Kopš tā laika lēnā garā sākām iepazīties ar vēdisko tradīciju un nesteidzīgi veikt izmaiņas savā dzīvē – mainījām to, ko varēja mainīt, neizejot no savas komfortzonas. Dabiski un bez piepūles. Piemēram, 2011.gadā pēc astroloģes ieteikuma es pārgāju uz savu dabīgo matu krāsu pēc 11 gadu ikmēneša matu krāsošanas pierastajā melnajā krāsā. Tāpat sāku piedomāt pie tā, kādas krāsas apģērbu man būtu jāvalkā saskaņā ar vēdisko astroloģiju, kuru tikko sāku apgūt. Un, ticiet vai nē, mazāk kā pēc gada iepazinos ar savu vīru! Nu jau man tas viss sāka izskatīties pēc maģijas (tādā pozitīvā izpratnē, protams).
Bet es joprojām pīpēju. Jau 11 gadus. No tiem pēdējos 5 es dienā izpīpēju vidēji vienu paciņu sarkanā Marlboro. Atteikties no smēķēšanas man šķita visgrūtākais uzdevums pasaulē, jo man visu mūžu ir patikuši smēķētāji un visās manās labajās atmiņās es biju ar cigareti rokā, un līdz ar to man bija ļoti grūti iedomāties, ka prieks un laime bez cigaretēm vispār ir iespējamas.
Es nesmēķēju kopš 2013.gada janvāra. Kā es atmetu? Neprasiet, es nezinu. Mana nopelna tur nav. Atkrita pati mistiskā veidā.
2013.gada aprīlī mēs ar draugu noskatījāmies filmu Zemieši. Kopš tā laika mēs nelietojam uzturā zivis un olas. Un vispār apmēram no tā laika mēs jau pēc daudziem kritērijiem vairāk piederam pie dīvainīšiem nekā pie ‘normāliem’ cilvēkiem… 🙂
Sanāk, ka man vajadzēja 5 gadus, lai dzīve burtiski sagrieztos pa 180 grādiem… Diezgan strauji, vai ne? Tas tāpēc, ka tas reāli strādā!
Mans vīrs ir vegāns. Un es kopā ar viņu…
Kad 2015.gadā izrādījās, ka mūsu dēliņam ir alerģija no laktozes, vīrs bija ļoti priecīgs, jo jau sen gribēja, lai kļūstam par vegāniem. Iepriekš mums vienkārši pietrūka motivācijas…
Es jokojoties mēdzu teikt, ka esmu vegāne 3 vēdisku iemeslu dēļ. Pirmkārt tāpēc, ka es mīlu savu vīru. Otrkārt tāpēc, ka es ticu savam vīram. Treškārt tāpēc, ka es atbalstu savu vīru un sekoju viņam.
Mans vīrs nav nekāds vēdiskais guru – viņš nejogo, nemeditē un neklausās Uģa Kuģa lekcijas.
Viņš nevienā neklausās un iet sevis izvēlēto ceļu. Tieši par to es viņu cienu, un nevaru vien sagaidīt, kad lielie panākumi viņu panāks, jo tad es varēšu teikt: „Viņa vecāki mēģināja viņu salauzt un nesalauza, es mēģināju viņu salauzt un nesalauzu – tas, kur viņš ir tagad, ir tikai un vienīgi viņa nopelns”.
Reinis (mans vīrs) pastiprināti interesējas par uztura jautājumiem un ēdiena pagatavošanu. Šobrīd viņš strādā par šefpavāru vienā no neveģetārajiem restorāniem (sorry, radikālie vegāni, sieva viņam neļauj maz pelnīt). Vegāniskas ēdināšanas jautājumos ar viņu var sazināties te: http://www.kluss.lv/
Nu tad, lūk, par dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu uzturā viņš saka tā:
„Dienu dienā strādāju ar gaļu, taču uz to vairs neskatos kā uz kaut ko ēdamu. Kad kolēģi prasa, vai tiešām negribas kādreiz ieēst gaļu, iedodu viņiem tuvplānā aplūkot truša kāju vai jēlu liellopa fileju un prasu: vai tiešām izskatās garsīgi? Protams, kūpināts bekons vēl joprojām smaržo tik pat siekalaini un, grillējot baklažānu, tu nekad nesajutīsi tik nereālus aromātus, kādi rodas grillējot gaļu. BET esmu gatavs nest šo milzu upuri un tādējādi ar savu naudu neatbalstīt trūdošo gaļas mašīnu.
Industriāla dzīvnieku audzēšana mūs visus nogalinās! Es daru visu, kas šobrīd ir manos spēkos, lai šī tuvredzīgā planētas ekspluatācija apstātos. Neesmu nekāds dzīvniekmīlis un es neraudu cepjot steiku. Tās ir sekas. Ir jācīnās ar cēloņiem! Ir jācīnās ar tiem ignorantajiem ēdiena ekspertiem, kas stāsta par to, ka vistas fileja ir veselīga, un par to, ka lasis jau vispār ir superfoods… Vistā ir vairāk hormonu nekā tavā histēriskajā draudzenē! Un tos lašus, kurus pārdod Rimi, vispār vajadzētu uzskatīt par toksiskiem atkritumiem.
Es nevēlos nevienu mācīt. Esmu par informācijas brīvību. Esmu par to, lai cilvēki domā paši, bet, lai domātu pareizā virzienā, ir jāmācās šķirot informāciju. Un liela daļa cilvēku to neprot. Es izvēlos runāt par vegānismu, jo uzskatu, ka informācija, kas man liekas svarīga, ir jāvairo.
Dzīvnieki, kuri tiek audzēti ēšanai, izdala vairāk ‘siltumnīcas gāzes’ nekā visi transporta līdzekļi pasaulē… Tie patērē ŠAUSMĪGU kvantumu ūdens, un tiem nabaga lopiņiem ir kaut kas arī jāēd. Sāc domāt!
Kas ir tavi argumenti? Tev garšo gaļa? Tu bez parmezāna vispār no mājas neizej? Bez putukrējuma nevari iedomāties dzīvi? Nejūties paēdis, ja neapēd vismaz X daudzumu gaļas? Ok, bet vai tu esi gatavs ziedot 3 gadus savas dzīves, lai tikai ēstu vistiņas un steiku? Vai esi gatavs parmezāna un saldējuma dēļ nomirt 6 mēnešus ātrāk? 2 mēnešus ātrāk? Tas, ka dzīvnieku izcelsmes produktu lietošana uzturā samazina tavu ekspektējamo dzīves ilgumu ir patiesība.
Tev garšo putukrējums? Lūdzu – mums ir sojas, auzu un visādi citi putukrējuma aizvietotāji. Tu esi tos visus izmēģinājis un tev negaršo neviens no tiem? Nu ok, pacieties vēl 5 gadus un mums būs vēl 50 citi.
Ja 20% visu cilvēku vienā dienā atteiktos no jebkāda veida dzīvnieku izcelsmes produktiem, varu derēt, ka 3 mēnešu laikā manā piemājas veikalā varētu nopirkt 5 dažādus gaļas aizvietotājus ar ļoti līdzīgu uzturvērtību kā gaļai… Un bez holesterīna. Tāpat arī vegānisku saldo krējumu un sieru. Tālredzīgam cilvēkam nevajadzētu patērēt produktus, kas sniedz īslaicīgu baudu, bet rada tik daudz ciešanu visos līmeņos!
Par ēdienu zinu diezgan daudz, dzīvnieku izcelsmes produkti nav nepieciešami tavai izdzīvošanai. Atver acis.”
Argumenti par labu dzīvesveidam bez dzīvnieku izcelsmes produktiem:
- Ekonomika – 1kg gaļas pret 50 paēdušiem cilvēkiem. Veģetārisms ilgtermiņā var atrisināt bada problēmu pasaulē.
- Ekoloģija – gaļas rūpniecība negatīvi ietekmē vidi. Atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes produktiem ir vieglākais un efektīvākais veids, kā palīdzēt mūsu planētai.
- Veselība – pāreja uz veģetāru diētu novērš daudzu slimību attīstīšanos un rašanos.
- Karma – sākumā Tu mani un tad es Tevi.
- Ētika – nevardarbības koncepcija (ahimsa). Izvēle nepiedalīties citu dzīvu radību ekspluatācijā un nogalināšanā.
- Garīga attīstība – „Cilvēkiem, kas vēlas doties tālāk pa reliģijas ceļu, ir jāatsakās no naidīgas attieksmes pret citām dzīvām radībām ķermeņa, runas un prāta līmenī. Nav augstākas reliģijas par šo.” (Bhagavat Purana 7.15.18.)
