OBJECTIONS. “Egregoru meklējot” Part 2

OBJECTIONS. “Egregoru meklējot” Part 2

Mana pirmā saskarsme ar reliģiozo egregoru notika ap 8 gadu vecumu, kad mana tante Lieldienās ar mani un savu mazo dēliņu nolēma aizdoties uz pasākumu baznīcā. Tā nu mēs tur stāvējām un tad es dzirdēju, ka blakus stāvošas tantes saka: “Paskat, prostitūta, atnāca uz baznīcu ar uzkrāsotām lūpām!”

Vēlāk, pēc gadiem 15 nu jau vēdu lekcijās stāstīja par to, ka Dievu sargā tantuki. Ka katrā baznīcā, templī vai centrā tādas ir. Bet ir pagājuši vēl 10 gadi un man to sagremot tā arī nav izdevies.

OBJECTION NR 1

Nereti cilvēki, kas attīstas reliģioza egregora ietvaros, ir fokusējušies uz formas ievērošanu, taču laiž garām galveno. Viņi zina, ka sievietei jāuzvelk lakats, vīrietim jānovelk cepure. Zina, ar kuru plecu jāklanās. Zina dziesmas un rutīnas, zina sistēmu. Bet galveno tā arī nesaprot. Un, manuprāt, galvenais ir sirdī saglabāt mīlestību. Tādējādi sanāk, ka kāds cilvēks, kas nav nekādos egregoros un neievēro itin neko, var sanākt krietni garīgāks, augstākā attīstības līmenī. Aha, tas laukos dzīvojošais neveģetārietis, kas vienkārši dara savu darbu, iet pīppauzēs un pēc garas dienas, pelnot iztiku savai ģimenei, iedzer dienišķo aliņu…

Egregors nereti pulcē problēmātiskus cilvēkus. Jo mācīties iet tie, kas nemāk. Loģiski.

Jā, tur nonāk arī labas karmas īpašnieki, kas ir meklējumos vai nonākuši īslaicīgās grūtībās, taču reti kad tur paliek. Jo gandrīz visi egregori – un egregors ir arī valsts – rūpējas vairāk tieši par vājajiem. Un pa lielam gremdē uzņēmējus un cilvēkus ar jebkādu iniciatīvu. Iekļaujies sistēmā, maksā nodokļus, neuzdod jautājumus, dabū pretī sociālas garantijas.

Sistēmā esošie runā sistēmas valodā. Un man personīgi rodas sajūta, ka es runāju ar robotiem. Esmu klausījusies daudz lekciju savulaik, tāpēc ļoti labi varu atšķirt iekodētos citātus no brīvas runas, kas nāk no sirds un no pieredzes. Šie citāti uz mani darbojas kā sarkana izsaukuma zīme – te jābūt uzmanīgai.

Reālā dzīvē tas var izpausties tā, kā man reiz ir gadījās. (Lūdzu, piedod, ka stāstu šo) Pirms diviem gadiem es ierakstīju īsu “lekcijas” fragmentu – tas bija vēl pirms likuma pieņemšanas, ka nevar filmēt, fotografēt un likt internetā bez atļaujas svešas sejas… Bet laikam līdzīgs likums bija un vienīgā meitene, kas tajā video bija redzama profilā, steidza man rakstīt, lai ņemu to 2min video ārā, jo tas aizskar viņas tiesības. Es toreiz biju diezgan dusmīga, jo – man nav problēmu izņemt video, bet mēs taču esam cilvēki. Ja kādam tas ir nepatīkami, neērti, bet tāds likums nebūtu, vai tad sanāk, ka tas cilvēks man nevarētu pastāstīt par savām sajūtām? Vai es viņam teiktu “nē, ej bekot”? Mēs taču esam cilvēki. Mums ir jādara lietas ne tādēļ, ka ir tādi likumi – vai tie būtu juridiski vai garīgās ētikas normas.

Tas aizved pie

OBJECTION NR 2

Es tikai pavisam nesen sapratu, kādēļ skaitās, ka brahmini (www.veduvieda.lv/bernu-tipi) ir tā kasta, kas ir derīga garīgai attīstībai.

Astroloģiski brahmini tās ir ūdens zīmes, respektīvi, Vēzis, Skorpions, Zivis. Ūdeņus pārvalda Mēness, kas ir Vēža pārvaldnieks. Un Mēness, savukārt, ir tā planēta, kas cilvēkam dod empātiju – spēju saprast citus, iejusties citu cilvēku lomā. Ja nav ‘ūdens’, tad cilvēks uz to nav spējīgs. Tad nu te arī ir tā atslēga. Brahmini ir tie, kas var atnākt uz šo te egregoru un saprast to, ka, re, šim cilvēciņam ir bijusi tāda pieredzīte, tāpēc viņš uzvedas pilnīgi neadekvāti. Brahmins var viņu pieņemt un attaisnot. Bet, ja cilvēkam nepiemīt šī spēja, atbilstošās īpašības, viņš varēs kādu laiku patēlot, bet agrāk vai vēlāk uzsprāgs.

Piemēram, es esmu militārais tips – Kšatrijs. Militāram tipam ir svarīgas autoritātes – tas nekad neklausīsies nevienā, kas ir rīkojies necienīgi vai vienkārši neizstaro līdera enerģētiku. Kšatrijam momentāli aizveras spēja uztvert pat svētīgāko informāciju.

Izteiktam Kšatrijam – uguns enerģijai – nepiemīt empātija. Viņi ir mērķtiecīgi un respektē citus mērķtiecīgus cilvēkus, kas ģenerē idejas un uztver dzīvi kā spēli. Kur tu kļūdies, sasities, tad mācies, paliec labāks. Kšatrijs neticēs, kamēr pats neizmēģinās vai/un neredzēs savām acīm, ka TU to esi paveicis. Līdz ar to Kšatrija garīgais ceļš ies caur personīgo pieredzi visticamāk.

Vaišjas kā zināms ir neuzticami, jo ir mainīgi. Te viņi kalpo vienam, tad otram. Tur visi draugi, tur arī visi draugi. Viņi nereti rāda mānīgo priekšstatu par to, cik visi te draudzīgi un atvērti. Viņi vienkārši tādi ir. Ar egregoru vai bez. Gaisa zīmes nekur ilgi neuzkavējas un mīl apstrādāt informācijas no dažādiem avotiem. Neveido īpaši dziļas attiecības ar apkārtējiem – vienalga cilvēkiem vai institūcijām. Tāda ir to daba – tas ir viņu dabīgais stāvoklis – Dieva radīts, kosmiski perfekts.

Šudras – zemes zīmes – ir labākais egregora ‘klients’. Jo tieši šudras ir sistēmas cilvēki, tādēļ mēdz iemīlēt vēdas, kas pasaka ko un kā darīt. Tie ir tie cilvēki, kas neuzdod liekus jautājumus, apmeklē vienu un to pašu lekciju ciklu 10 reizes pēc kārtas, jo atkārtošana zināšanu māte. Un tad ievēro likumu tā, ka ne pa labi, ne pa kreisi. Un, ja kāds nedara perfekti pēc receptes, tad viņš dara nepareizi. Un vēl šiem cilvēkiem patīk pārprasīt skolotājiem, vai viņi tiešām ir sapratuši pareizi, kas arī ir ienesīgi priekš garīgā biznesa. Priekš jebkāda biznesa. Jo, ja viņi ir sākuši iepirkties konkrētā veikalā, tad jaunu nemeklēs…

 

Stihiju balanss ir iedzimtība – astroloģiski nolasāms faktors. Cilvēks nevar sevi mainīt un arī nevajag. Tas uzvedina uz domu, ka Dieva plānā nemaz nav paredzēts, ka visiem to garīgo egregoru vajag…

 

Turpinājums sekos…

Leave a Reply

Aizvērt izvēlni
Share This