Pirms pāris mēnešiem Džjotiš facebook grupiņā kāds ierakstīja jautājumu par to, kādi vēdiskās-astroloģijas-entuziastu-prāt parametri, varētu norādīt uz laiku, kad cilvēks izjūt to, ka viņš atgriežas pie sevis – ka saprot, ka uz kādu mazāku vai lielāku laika posmu bija sevi pazaudējis. Pazaudējis savu centru, aizmirsis būtiskāko… Es apdomāju šo jautājumu un sapratu, ka štrunts ar astroloģiskiem terminiem, jo atbilde ir pavisam vienkārša. Tas notiek tad, kad mums mazliet paveicas.

Tad nu tā arī kaut kā sanāk, ka pie vēdiskām zināšanām vai citām filozofijām cilvēks bieži vien nonāk tad, kad kaut kas viņa dzīvē neiet tā, kā vajadzētu. Un šādās situācijās, protams, mēs sākam apšaubīt, vai maz par dzīvi jelkad esam kaut ko zinājuši, un esam gatavi pārdot dvēseli velnam, lai tik mums atkal ietu labi. Iespējams mēs ieraugam kādu veiksmes stāstu piemērus un tad metamies kopēt citu cilvēku rīcības, kas viņus ir novedušas tur, kur viņi ir un kur viņiem ir labi. Taču patiesībā, lai gan esam tik ļoti līdzīgi un mūsu vajadzības ir gandrīz vienādas, tomēr tajā pašā laikā esam arī ļoti dažādi, un tas nozīmē, ka no vienas puses mums ir jāiedvesmojas no citiem, bet no otras – jāizprot, kāda ir mana unikālā formula laimīgai dzīvei.

Mūsu dzīve sastāv no periodiem. Ir periodi, kad tev veicas, un tādi, kad neveicas.

“Labs periods” nozīmē to, ka viss tas filozifiskais BS (sviesc), ko tu salasies grāmatās un saklausies lekcijās, tiešām strādā dzīvē. Jo reāli – dažreiz teorijas nestrādā. Tad nu 2.gadījumā, kad nekas no tā, ko zini, nestrādā, tev var rasties prātā doma, ka pie vainas ir pati teorija. Ka vainīgs esi TU, jo kaut ko TU nedari pareizi.

Dažreiz gadās tā, ka teorijas nestrādā, un tas ir pilnīgi normāli.

Šajos “sliktajos periodos” mēs sākam meklēt kļūdas mūsu uzstādījumos – varam apmeklēt lekcijas, konsultēties pie speciālistiem.

Ja mums paveicas, tad augstāk stāvoši cilvēki var mūs uzvedināt uz domu, ka – hei, ja tev neveicas šobrīd, tad tas vēl nenozīmē, ka itin viss, ko dari un domā, ir kļūdains. Ka nav tā, ka pašam ir jāizmainās par 200%, izmainot visus savus dzīves principus un iestrādātās reakcijas. (Protams, var arī nepaveikties un tad tu nonāc sektas rokās, kas atņem tev pamatu zem kājām, paziņojot, ka par dzīvi tu nezini pilnīgi neko, un tad tev atkal jāmācās staigāt un pie katras jaunas situācijas jāprasa padoms, jo tu esi pēdējais cilvēks, kas varētu kaut ko zināt, ņemot vērā to, kādā bedrē reiz pats uz savu galvu biji nokļuvis.)

Ir labi periodi un ir slikti periodi. Un cilvēku salauzt var abi.

Sliktajā periodā ar līdzcilvēku palīdzību ir jāatgūst ticība saviem spēkiem un varbūt jāpielabo dažas sīkas lietas savos prāta uzstādījumos vai ikdienas rutīnā.

Labajā – neiedomāties, ka šī brīža rezultāti ir tavs nopelns. Ka tie ir atbilstoši taviem šī brīža pieliktajiem pūliņiem. Nedrīkst aizmirst par veiksmes faktoru – par to, ka ir jābūt pateicīgam (jo saprāts ir pilns ar pateicību).

Labajā periodā vajag neekspluatēt savu labo veiksmi – nevajag pašizdomātas metodes uzskatīt par globāli strādājošām, nevajag uzdot pašam sev jau sen pasaulē zināmas un strādājošas metodes par savām.

Vēdiskajā astroloģijā veiksmes signifikātors ir Guru (Jupiters). Tas vienā zīmē pavada aptuveni gadu, atnesot attiecīgajā sfērā veiksmi. (Sfēru nosaka tas, kura māja tā sanāk attiecīgi katrai vēdiskai horoskopa zīmei. Respektīvi, 12 zīmes = 12 mājas = 12 sfēras.)

Pēdējo gadu priekš manis Guru atradās 11.mājā. Viens no jēdzieniem, par ko ir atbildīga šī māja, ir “draugi”. Citiem vārdiem sakot, pēdējam gadam man vajadzēja būt veiksmīgam draudzībā, tādēļ nolēmu padalīties ar saviem novērojumiem un pārdomām.

Sākšu ar to, ka mana 11.māja pati par sevi ir vidēja sūdīguma. Tas nozīmē, ka “veicas ar draugiem” galīgi nav mans normālais stāvoklis. Bet taisnības labad jāsaka, ka atsevišķos periodos labi draugi uzrodas. Nu tad, lūk, tajos periodos, kuru proporcionāli ir mazāk (to labo), viss notiek pēc teorijas – kā pēc grāmatas. Bet citā laikā – mūsu kustīgais prāts (arī mans) cenšas atrast izskaidrojumu tam, kādēļ tad neveicas. Šajā citā laikā mēs varam samierināties, pazemināt savus standartus, mēģināt sevi salauzt un izmainīties – kļūt par tādiem, kādi galīgi neesam, pat pie visa tā, ka esam ļoti plaši un dažādi. Draugu kontekstā mēs varam domāt – kas ir blakus, kas grib ar mani, ar to arī draudzējos. Jo tomēr esam sociālas būtnes… Taču tā draudzība kļūst par darbu. Kas ir visnotaļ skumji, ņemot vērā teicienu par to, ka ģimeni mēs neizvēlamies, bet draugus gan.

Var gadīties tā, ka iedzīvojies attiecībās ar kādu, kurš nevēlas tevi iepazīt, kurš vienkārši vēlas, lai spēlē kaut kādu lomu viņa dzīvē. Var gadīties tā, ka sadraudzējies ar kādu, kas nesaprot tavu domu gājienu, kam nešķiet smieklīgi tavi joki. Vai ar kādu, kas dominē tev pāri, vai ar kādu, kas stāsta tev savas problēmas, kuras pat netaisās risināt, vai vienkārši runā par to, kas tev neinteresē itin nemaz.

Bet labais periods – tas paver iespēju satikt savus cilvēkus! Tajā var izrādīties, ka pasaulē ir cilvēki, kas saprot tevi no pusvārda, kam ir līdzīga humora izjūta, līdzīgi mērķi, līdzīga pieredze. Gada laikā var pat gadīties, ka satiec vairākus tādus. Pienāk brīdis, kad piesātinies un vairs neizjūti šo badu pēc ideālās draudzības, un tad… Tikai tad tu beidzot vari sākt šķirot, kas tev ir vajadzīgs un kas nav. Tad var izrādīties, ka kādas attiecības, ko vilki sev līdzi, nemaz nepietrūks ne tev, ne otram, ja izbeigsi tās tūlīt pat.

No 11.mājas Guru pāriet 12… izolācijas mājā. Varbūt tādēļ, ka esam sapratuši pērn, ka mazāk ir vairāk, esam noguruši no tā balagāna un vēlamies pabūt vieni.

Pateicoties Guru tranzītam (šajā gadījumā caur 11.māju), izrādās, ka tas, ko vienmēr esi iekšēji uzskatījis par pareizu (šajā gadījumā draugu kontekstā), ir iespējams.

Veiksme ceļo pa mājām, atnesot to ik pēc gadiem gan attiecībās, gan darbā, gan maciņā, gan garīgā ceļā. Atnes! Nekad par to nešaubies! Nebeidz sapņot, nepadodies, nesamierinies un pilnīgi noteikti nenomierinies. Jo reizi 12 gados veiksme ienāk katrā dzīves sfērā.

Tas nenozīmē, ka tur, kur labi ir bijis uz brīdi, labi paliks vienmēr. Bet dažreiz vien tas, ka saproti, ka neilgojies pēc neiespējamā, dod vēlmi un spēku turpināt šo ceļojumu ar optimismu.

Spied uz šī teksta, lai skatītos video par to, ko katrai Lagnai atnesīs Guru pārēja no Tulas uz Vriščiku.