Par vīriešiem, kas ceļ sievietēm pašapziņu

Par vīriešiem, kas ceļ sievietēm pašapziņu

„Klau! Ko tev atvest? Re, paskaties šajā internetveikalā! Tikai Tu cenas neskaties – izvēlies, kas patīk!” – šis ir fragments no vakardienas sarunas, kas mani iedvesmoja blogam par vīriešiem, kas ceļ sievietes pašapziņu.

Kāds tam sakars ar vēdām? Tiešs! Jo nav nekā sliktāka par vēdiskām zināšanām priekš sievietes ar zemu pašvērtējumu.

Sievietes pirmais un galvenais pienākums, pirms kura izpildīšanas nedrīkst sākt pildīt jebkādus pienākumus, ko paredz vēdiskā filozofija, ir nolikt sevi vietā, kur tai apkārt ir cilvēki, kas viņai ļauj saprast, cik vērtīga viņa ir. Jo sievietes attieksme pret sevi pašu ir apkārtējo attieksmes pret viņu spogulis.

Protams, kaut kādā mērā tā ir patiesība par jebkuru cilvēku neatkarīgi no dzimuma. Taču sievietes un vīrieši atšķiras ar to, ka vīriešiem vienmēr vainīgi ir citi, savukārt sievietes vienmēr vaino sevi (cietumi ir pilni ar vīriešiem, bet psihoterapeitu kabineti – ar sievietēm). Sievietei principā katru dienu vajag lielākus vai mazākus apliecinājumus tam, ka viņa ir brīnišķīga, tāpat kā ziediem ir vajadzīgs ūdens un saule, savādāk tie nevienu priecēt nevarēs – tie vienkārši nomirs.

Mans patēvs, kuru nozīmi manā dzīvē nevar pārvērtēt (bet tas ir atsevišķa bloga vērts), vienmēr ir brīnījies par to, kādi cilvēki man ir apkārt. Īpaši vīrieši… Pārsvarā vīrieši…

Man mēdz pārmest pārāk lielu pašpārliecību… (Mans apziņas skaitlis ir 1.) Taču tā pašpārliecība nav slimais ego vai kaut kāds aizsargslānis, aiz kura slēpjas kompleksu jūra. Mana pašpārliecība auga lēni, auga gadiem ar matemātisku precizitāti, pateicoties tiem foršajiem vīriešiem, ko es esmu satikusi un joprojām satieku (arvien jaunus!) savā dzīvē. Un šodien es viņiem visiem gribu pateikt milzīgu paldies. Paldies par tiem puzzles gabaliņiem, kas izveidoja mani.


Paldies par desmitiem brokastu gultā un par to, ka zini, kāda un kā pagatavota kafija man garšo vislabāk!

Paldies par to, ka iemācīji man, ka meitenei jāstaigā pa iekšējo ielas pusi!

Paldies, ka teici, ka vairs nekad nerunāsi ar mani, ja es Tavā klātbūtnē celšu smagumus!

Paldies, ka tavā klātbūtnē vienīgais durvju rokturis, kuram pieskaros, ir tualetes iekšpusē!

Paldies, ka vedi mani pusotru gadu mājās no mēģinājumiem ekstra 20km! Ja es būtu Tava sieva, es tevi nozāģētu par to.

Paldies, ka sēdēji korķos 2 stundas, lai pasniegtu man dzimšanas dienā rožu pušķi un neienākot pat uz minūti iekšā devies prom, jo jāsteidzas atpakaļ darīšanās. Es atceros, ka Tu gribēji, lai stāstu par Tevi saviem mazbērniem, tad nu, lūk, šī ir viena no manām spilgtākajām atmiņām.

Paldies par viesmīlību Holandē, Francijā, Luksemburgā, Norvēģijā, Maskavā, Igaunijā… Labi vīrieši ir visur!!!

Paldies, ka lietainā dienā apstaigājām pusi Kijevas, lai atrastu smaržas, par kurām sapņoju. Tagad manam vīram šī smarža asociējas ar mani. Bet man – ar dāvanām un varoņdarbiem.

Paldies, ka brauci cauri visai pilsētai, lai aizvestu mani uz turnīru, jo tu nedrīksti pieļaut, ka es tavā pilsētā braucu ar sabiedrisko transportu.

Paldies par visām veltītajām dziesmām on un off the stage. Un par to, ka biļetes uz koncertiem es sāku pirkt kopš apprecējos 🙂 …dēļ saviem tarakāniem un arī tādēļ, ka atbalstīt ar savu naudu draugu profesionālo un radošo darbību ir liels prieks.

Paldies, ka „aiz nav ko darīt” vēlies mani iepriecināt! Tas ir tik forši, ka tu vari iedomāties – hei, nav ko darīt, aizbraukšu pacelšu kādai meitenei pašvērtējumu! Aizvedīšu ziedus, dāvanas, aizvedīšu pastaigā vai uz restorānu. Aiz nav ko darīt! Tas ir tik piemīlīgi!

Paldies, ka uzdāvināji man biļeti uz 5nizzas koncertu! Tikko, nesen, nepazīstams cilvēks, tāpat vien no zila gaisa! Es saku, ka gribu dāvanu, un man uzdāvina arī!

Paldies par atbalstu, t.sk.materiālo, Veduvieda projektam. Kas tie ir par cilvēkiem? Kuri vienkārši ņem un tevi atbalsta bez nekādas kreisās domas, neko neprasot pretī, gandrīz vai anonīmi (bez personīgas sazināšanās). Varbūt tā ir kāda sargeņģeļu forma?

Paldies, ka novērtējat manu viedokli un ieklausāties manos padomos. Un jūtaties pateicīgi nevis aizskarti.

Paldies, ka atgādināt par to, cik īpaša es biju vienmēr – arī tad, kad nebiju tāda, kā šodien.

Paldies vīram visbeidzot, ka apprecēja! Ka nečakarējās, ka nevilka garumā, ka izlēma un pie sava lēmuma turas. Jo fakts, ka tevi kāds ir apprecējis, diezgan pamatīgi ceļ sievietes pašvērtējumu.

Sievietes, atceraties –

tā ir jūsu atbildība, nebūt tur un ar tiem, kas jūs gremdē nevis ceļ. Izvēle ir jūsu rokās. Un nevajag slēpt savu neizlēmību, bailes no pārmaiņām aiz vēdiskās filozofijas. Un, vēl jo vairāk – vēl un vēl klausīties tajos, kas atrod jūsos arvien jaunus trūkumus, arvien jaunas vainas.

Vīrieši, atcerieties –

sievietes pašvērtējums, sievietes pašsajūta ir tiešā veidā atkarīga no tā, kā jūs pret to izturaties! Neskopojaties ar patīkamiem sīkumiem… Jūsu cienīga rīcība var izmainīt kādas sievietes turpmākas dzīves gaitu. Un ar kādu sīkumu vien jūs varat palikt kāda cilvēka sirdī uz mūžu.

Leave a Reply

Aizvērt izvēlni
Share This