Patiesība par Rāhu

Patiesība par Rāhu

“Kamēr jūs nepiedzīvosiet Rāhu periodu, jums nebūs ne jausmas, kas ir Rāhu.”

Es mazliet dramatizēju, bet apmēram tā teica Ernsts Vilhelms sarunā ar Kapielu Radžu no youtube KRSastrology kanāla.

Rāhu klišeja

Vēdiskā astroloģija pamatā strādā ar 9 plānētām, no kurām 7 ir tautai zināmas un fiziski redzamas (Saule, Mēness, Jupiters, Merkurs, Venēra, Marss, Saturns), bet pārējās 2 ir tā saucamās ēnas planētas, kurām fiziska ķermeņa nav – Rāhu un Ketu. Šie 2 ir tie, kas debesīs taisa mums (vai citur pasaulē) redzamos aptumsumus. Un, runājot par aptumsumiem, no jūnija sākuma līdz kādam 10.jūlijam būs turbulence, jo priekšā ir 3 aptumsumi – 5.06. un 5.07. ir Mēness pusaptumsumi, savukārt 21.06. ir Saules aptumsums, par ko es satrauktos visvairāk, jo personīgi man tie vienmēr atnes izteiktāku tīrīšanos. Nu tad, lūk, šis Saules aptumsums ir brīdis, kad debesīs satiksies Saule un Rāhu.

Saule vēdiskajā astroloģijā saistās ar dvēseli, garu savā pozitīvajā, satviskajā formā. Rāhu, savukārt, tiek saistīts ar ilūziju, kas (ak vai ak vai) brīžiem tiek pasniegts kā lielākais ļaunums. Pat par Ketu mēdz stāstīt kā par apgarotu planētu, kas var veicināt izaugsmi. Bet par Rāhu… Tā vien šķiet, ka Rāhu neviens nemīl. Iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka ‘garīgie ļaudis’ paši ir Ketu tipa cilvēki un viņu ‘Ketu pasaulē’ viss ir jaukiņi foršiņi, kamēr ar Rāhu ir tā, kā ar zālītes uzpīpēšanu – 100 punkti, ka pēc laiciņa aizies no heroīna pārdozēšanas 😀 Tāpat par Rāhu var izlasīt, ka tas ir saistīts ar azartspēlēm, apreibināšanos, ķimikālijām, kas piesārņo šo pasauli, un tamlīdzīgiem ļaunumiem. Jā, jā – pat vēzis ir Rāhu.

Vai Rāhu ir sakars ar Krišnu?

Mans Rāhu periods (un vēdiskajā astroloģijā mūsu dzīve sastāv no individuāliem un oriģināliem periodiem), kas ir 18 gadus garš, sākās pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem (pirmais Ra/Ra posms vēl nav noslēdzies)… Un, ja godīgi, gadu pirms tas sākās es visu laiku biju vieglā depresijā. Es paniski baidījos, ka ‘Tūlīt sāksies’, jo iepriekšējo reizi periodu maiņa man notika ar blīkšķi. Bet te vēl tas Rāhu ar saviem negatīviem solījumiem. Un tas viss, protams, tieši brīdī, kad itin viss dzīvē ir sakārtots un pilda savu funkciju…

Rāhu periods ar blīkšķi neatnāca, bet 2 gadu laikā gan dzīve ir sagriezusies kājām gaisā. Priekš manis šis ir ideāls laiks, lai novērotu un mācītos astroloģiju, jo es esmu pārliecināta, ka no grāmatām un skolotājiem vien to iemācīties nevar. Personīgi mans nesertificētais, taču dziļu izpratni veicinošais mācīšanās veids ir šāds: es redzu, ka kaut kas neštim ar teoriju, ko zinu, es izvirzu savas tēzes, man rodas arī jautājumi, un tikai tad pie manis caur literatūru un lekcijām atnāk atbildes, kas apstiprina manas tēzes.

Paradoksālais moments šajos 2 gados bija tāds, ka savā Rāhu periodā es pirmo reizi iesoļoju Krišnas templī, sāku pati lasīt Bhavatgītu un skandināt Mahamantru, kas nav noticis nekad līdz šim. Taču es nekad nebiju ne lasījusi, ne dzirdējusi, ka Rāhu būtu saistīts ar Krišnu. “Kaut kas neštim” – domāju es padsmit mēnešus līdz pēc kārtējās aknu tīrīšanas procedūras pēkšņi viss saslēdzās. Šoreiz pateicoties Svobodas Kundalini un, protams, Ernstam.

Rāhu – šī brīža objektīvā realitāte

Pirmais moments, kas man lika sākt lūkoties savādāk uz Rāhu, bija tas, ka Ernsts stāstīja par nakšatru pārvaldnieku jeb oriģinālo periodu secību, kas būtu -> Ketu, Venēra, Saule, Mēness, Marss, Rāhu, Jupiters, Saturns, Merkurs. Īsumā ideja bija tāda, ka Ketu ir nekas (tāda kā bez-interpretācija), bet Venēra ir jutekliskā pieredze, notikums, piemēram, kāds uz kādu paskatījās. Un tas vēl joprojām nekā nenozīmē… Vieta, kur rodas ilūzija ir Saule! Tā palaiž mehānismu, kas mūs ierauj Samsarā. Pieslēdzas Ego un saka: “Uz MANI paskatījās.” Tad seko Mēness – kā es par to jūtos? Vai man patika? Tad Marss – rīcība. “Uzaicināšu viņu uz randiņu.” Nākamais ir Rāhu. Rāhu tā ir realitāte – te nu mēs esam, kopā, šajā mirklī. It is what it is. Te nav nekādas ilūzijas, nekādas nozīmes vēl, mīļie draugi. Tas gluži tāpat kā Ketu gadījumā nav nekas. Otrais ilūzijas vilnis sākas ar Jupiteru, kad nosaucam šo realitātes brīdi vārdā: “Mēs esam pāris.” No tā izriet ierobežojumi, kas jāievēro – Saturns…

Tātad Rāhu nav par ļauno iluzoro 3D kino skatīšanos un Coca-colas dzeršanu, bet par to, ka pilnīgi visa šī materiālā pasaule arī ir tā ‘ilūzija’ – gan viss sliktais, gan arī viss labais un apgarotais.

Svobodas Aghorā Vimalananda stāsta, ka avatārs Krišna (tas, ap ko vijas Mahabharatas sižets) apvieno sevī visas 3 enerģijas (gunas) – sattvu, radžasu un tamasu. Atšķirībā, piemēram, no iepriekšējā Krišnas (te jau runa par ‘īsto Krišnu’) avatāra Ramačandras, kura personība bija par un ap sattvu – labestības enerģiju.

2 ceļi

Pēdējā gada laikā esmu uzrakstījusi 2 blogus ar nosaukumiem “Šiva vai Krišna” un “Šiva vai Krišna Part 2”, kuri ir par iekšējo cīņu – kuru ceļu, lai izvēlas? Indiešu versijā ir 2 ceļi, pa kuriem tu vari iet un nonākt vienā galapunktā. Taču tev būs jākačā dažādi muskuļi, tev veidosies atšķirīgs prasmju saraksts. Aghorā bija jauks piemērs: pie akas nonāk Šivas un Krišnas ceļa meistari, bet striķa, lai nolaistu spaini un dabūtu ūdeni nav… Džnani jogas (Šiva) piekritējs ar superspēju palīdzību nolaižas lejā un iesmeļ ūdeni, bet bhakti jogas (Krišna) piekritējs iegūst ūdeni ar dabas palīdzību – augiem, kukaiņiem un zvēriem sadarbojoties, lai iedotu viņam ūdeni.

Pirms sava Rāhu perioda es par Krišnas ceļu nekā daudz nezināju… Kopš ieraudzīju Šivu, man bija jūtas pret to. Zinu, ka citi fano par Lakšmi, citi par Ganešu… Es viņus cienu un ieturu distanci, bet ar Šivu ir citādāk – mums ir saikne… Tad nāca šis Krišnas vilnis. Un, jo tālāk, jo vairāk informācijas es iegūstu, jo vairāk es sasveros tīri racionāli uz to, ka Krišnas ceļš ir īsāks, efektīvāks, un, kas nav mazsvarīgi, avoti apgalvo, ka arī daudz drošāks. Taču man bija viena liela problēma…. Es skatījos uz Krišnas bildēm, figūrām… Uz dzīviem un mirušiem skolotājiem tradīcijā… Un nejutu neko! Taču, ticot zināšanām, es turpināju spert soļus tajā virzienā, cerot, ka jūtas atnāks. Ka sajūtas ir jānopelna.

Perfektais Rāhu

Rit desmitais gads kopš interesējos par vēdiskajām zināšanām un ir lietas, kas ir iegājušās līdz automātismam. Piemēram, ka mantra iet un strādā kopā ar bildi, ar vizuālo. Bet, ko darīt, ja nesaslēdzas? Ja nespēj pieslēgties, asociēt. Ja viss, ko vari, ir sevi mierināt, ka varbūt mans prāts šobrīd nevar kalpot Augstākajam, bet vismaz to var darīt mana mute…

Tur ir jābūt diezgan lielam gribasspēkam un ticībai, lai nepadotos šādos apstākļos. Piedodiet par tumsonīgu piemēru, bet tas būtu tāpat kā uzstājīgi masturbēt vizualizējot jums svešus un netikamus cilvēkus, kas varbūt ir mīļi kādam citam, bet jums – pilnīgi vienaldzīgi.

Vienā dienā svētība tomēr nāca pār mani un viss saslēdzās. Pirmais puzles gabaliņš bija Aghorā, kur bija rindkopa par to, ka Krišna ir ļoti plašs jēdziens. Tas var būt gan Absolūts, gan Višnu, gan jebkurš no avatāriem… Un arī, ja ņem atsevišķu avatāru – piemēram, Jašodas un Nandas audzināto Krišnu, tad arī tas ir pārāk plaši. Ir jāņem šaurāk. Var ņemt noteiktu vecumposmu, noteiktus apstākļus… Ir grūti aptvert gan mazuli Krišnu, kas zog sviestu, gan Krišnu, kas spēlējas ar ganu meitenēm, gan Krišnu, kas pirms kaujas sarunājas ar Ardžunu utt.

2.puzles gabaliņš bija Ernsta sarunā ar Kapielu, kur Ernsts saka, ka Bhagavadgītā Krišna (kas sarunājas ar Ardžunu) ir nekas cits kā perfektais Rāhu! Jā, ka Rāhu māca to, kas rakstīts Bhagavadgītā, tāpēc arī Rāhu periodā visefektīvāk meditēt uz šo Krišnas personības daļu.

Labāk ir pildīt slikti savus pienākumus, nekā labi svešus

Daži fragmenti no Bhagavadgītas ir popularāki nekā citi. Arī augstāk minētajā video tiek pieminēts iespējams slavenākais teikums par to, ka labāk ir pildīt slikti savus pienākumus, nekā labi svešus. Izmantojot iespēju, gribēju padalīties ar šī teikuma skaidrojuma jauno versiju, kādu vismaz es šogad dzirdēju pirmo reizi.

Suncovs ļoti skaisti pastāstīja, ka pildīt savus pienākumus nozīmē darīt to, kas tevi attīsta. Ja tu esi kaut ko iemācījies darīt labi, tas vairs nevar būt tavs pienākums! Ja mēs kaut ko darām labi, tad šis pienākums jau ir svešs… Vai tāds kļūs pēc neilga brīža. ‘Pildīt savus pienākumus’ tas jau paredz to, ka tas sanāks slikti! Piemēram, bērna pienākums var būt spēlēties smilškastē, bet mūsu droši vien, ka nē. Un šim bērnam arī pēc laika būs citi pienākumi!

Rāhu ir par to pašu. Par uzdevumiem, par darbu apjomu, kas nekad nebeidzas, par izgāšanos, par mācīšanos. Par to, ka, kad itin viss dzīvē ir sakārtots un pilda savu funkciju, kad vairs nav izaicinājuma, nav izaugsmes – tas vairs nav tavs pienākums.

Veiksmi ejot uz priekšu, attīstoties un pildot SAVUS uzdevumus! 😊

Leave a Reply

Share This