Pie kā mācīties, lai tiktu nākamajā līmenī

Pie kā mācīties, lai tiktu nākamajā līmenī

Tai Lopez saka, ka Tu garīgi progresētu daudzreiz ātrāk, ja tevi mācītu pa tiešo Dalailama – ja viņš būtu tavs garīgais koučs. Pats Tai Lopez it kā esot miljonārs, kas nodarbojas ar to, ka viņš pārdod cilvēkiem, kas arī vēlas būt miljonāri vai tuvu tam, ieteikumus, ko lai dara lietas labā. Tā nav reklāma cienītajam Tajam – es noteikti nepirktu viņa ieteikumus un, cik man zināms, populārie Youtuberi arī stipri apšauba viņa kompetenci. Taču šī viņa ideja – „Iedomājies, kas notiktu, ja īsts miljonārs kļūtu par Tavu mentoru…” – man lika aizdomāties, jo… Es tam nepiekrītu.

Lieta tāda, ka pirms radās projekts Veduvieda 2016.gadā, es nodarbojos ar kaut ko pavisam citādāku. 6 gadus manas dzīves mans vienīgais ienākumu avots bija pokera spēlēšana. Un, ja kaut kas ir Tavs vienīgais ienākumu avots, ar ko Tu arī vari sevi pilnībā nodrošināt, tad neatkarībā no tā, kādi Tev ir vai nav sertifikāti un grādi, Tu droši vari saukt sevi par profesionāli tajā jomā – es biju profesionāla pokera spēlētāja un tagad esmu profesionāla vēdiskā astroloģe, lai cik arī slimi tas neizklausītos priekš vidēja cilvēka.

Nejauciet pokeru ar kazino – turnīru pokers pat vienu brīdi bija tuvu tam, lai to oficiāli atzītu par intelektuālu sporta veidu. Lai gan jāatzīst, ka turnīru pokers nebija mana specialitāte…

No pokera es gāju prom n-tās reizes, taču beigās nospēlēju līdz pat 5. grūtniecības mēnesim, tajā gadā iegūstot Supernova statusu Pokerstaros. Tā es tagad saku, ka mēs ar dēliņu kopā to Supernovu izgraindojām. Un, lai gan pirms pokera un pēc tā man ir bijis dzīvē daudz fantastisku notikumu un dažādu mācību, tomēr tieši pokera pieredze ir tā, kas man dod skaidrāku sapratni par garīgām lietām un, kā man gribētos domāt, citādāku skatījumu uz astroloģiju vispār.

Nu tad, lūk, tad, kad es spēlēju pokeru, manā dienas rutīnā bija iekļauta izglītojošo video skatīšanos.

Izvēlēties kādus tieši video skatīties, tā arī bija daļa no darba, jo nebija lielas jēgas skatīties tos video, kurus ierakstīja spēlētāji daudz augstākos limitos (*limits ir atkarīgs no tā, kādas ir likmes un attiecīgi ar kādu summu Tu sēdies klāt pie galda). Katrā limitā ir savs līmenis, sava dinamika, un tās stratēģijas, kas ir augstākos limitos, neder zemākos limitos. It kā paradoksāli, bet, ja Tu izpildīsi zemākā limitā tos gājienus, uz kuriem ir spējīgi tie, kuri ir daudzas reizes labāki spēlētāji par Tevi, Tu zaudēsi. Ne tāpēc, ka tieši Tu – viņi arī zaudētu.

Visefektīvāk bija skatīties video, kur spēlētājs spēlē 1 limitu augstāk par to, kuru spēlē Tu pats. Ne joka pēc spēlē – viņš ir tieši nesen izgājis Tavu limitu, viņš ir vienu soli Tev priekšā… Tas ir cilvēks, no kura Tu vari iemācīties domāšanu, kas Tev palīdzēs tikt nākamajā limitā.

Protams, es skatījos arī tādus video, kur spēlē High Stakes. Bet tas bija izklaidei, tas bija iedvesmai – es skatījos tos video, apzinoties, ka viņi man nepalīdzēs tikt tālāk.

Ar garīgām lietām ir kaut kā ļoti līdzīgi.

Es gribētu, lai Tajam būtu taisnība. Lai mēs, tikko uzsākuši savas garīgās gaitas, varam noalgot kādu viedo, kas iedos mums vienkāršu recepti ātrai garīgai attīstībai.

Burtiski pirms dažām dienām redzēju bildīti (ko gan nevaru tagad atrast), kur kāds vīrietis smalkā uzvalkā atlido ar helikopteri uz kādu kalnu, kur alas priekšā sēž sirms vecītis, kura vienīgās drēbes ir ap vidukli apsieta drāna – a la kartupeļu maiss. Un vīrietis prasa: „Atbildi man, kāda ir dzīves jēga? Bet ātri – man ir tikai 30min laika.”

Internetā ir atrodamas daudzas lekcijas pilnīgi par brīvu, kas kalpo par iedvesmu tiem, kas ir sākuši interesēties par garīgo izaugsmi. Viņi stāsta patiesas, dziļas, viedas lietas vienkāršiem vārdiem, kuras it kā ir pieejamas jebkuram attīstības līmenim. Un, protams, kaut kādā mērā viņas palīdz, bet, kad cenšamies ieviest šīs zināšanas dzīvē, var izrādīties, ka nonāc punktā, kur Tev pietrūkst kāds puzles gabaliņš. Tu it kā dari tā, kā saka skolotājs, bet paliek tā sajūta, ka Tu kaut ko nesaproti šajā visā.

Piemēram, garīgie ļaudis mums iesaka būt iecietīgākiem pret citiem cilvēkiem, kā rezultātā var gadīties, ka kļūstam par cietējiem, kas norij savus aizvainojumus, neizrunā savas emocijas, kas var radīt mums fizisku vai mentālu diskomfortu. Jo, kur tad paliek viss tas, ko mēs vēl joprojām jūtam, jo tikai aizvakar sākām lekcijas klausīties un grāmatas lasīt, un, būsim atklāti, esam tikai uzvilkuši to garīguma masku, kamēr iekšā joprojām viss ir tikpat melns kā bija līdz šim?

Nereti izrādās, ka esam pārāk lepni, lai ietu pēc padomiem pie tiem, kas nav sasnieguši Dalailamas līmeni, bet varētu mums izskaidrot, kā tikt ārā no šiem džungļiem, kuros esam iebriduši… Un es esmu pārliecināta, ka džungļi, teiksim, 95.gadā un 2018.gadā varētu diezgan pamatīgi atšķirties. Un, ja kāds tajos ir bijis 95ajā, tad viņš Tev stāstīs par 95.gada džungļiem. Kad nebija internets, nebija tik daudz vajadzību, tik daudz informācijas, tik liela spiediena. Būt 25, 30 gadus vecam 2018.gadā ir diezgan grūti – nezinu, kā Tev, bet es tā to izjūtu. Un man ir tāda sajūta, ka vecāki cilvēki, lai cik arī garīgi attīstīti tie nebūtu, nespēj saprast to, kā mēs jūtamies.

„Kad skolnieks ir gatavs, atnāk arī skolotājs”.

Noteikti zini šo frāzi…

Es agrāk biju iedomājusies, ka es te pati tikšu līdz kaut kādam līmenim, varbūt aizceļošu uz Indiju, un tad satikšu Viņu – skolotāju, kuru Visums ir iedalījis tieši man, – un viņš man atklās kādas slepenas lietas, ko citiem uzzināt no viņa nav lemts.

Bet nesen kolēģis Jānis man ļoti forši pastāstīja par pudeli un krūzi:

Ja tās ir vienā līmenī, tad ūdens no pudeles, to pagriežot, nevar nonākt krūzē. Lai krūze varētu saņemt ūdeni, tai ir jānolaižas zemāk.

Tieši tāpat arī tiem, kas vēlas iegūt zināšanas, ir jāizjūt sevi kā zemākiem –

Kad tev paliks mazāk lepnuma, tikai tad Tu varēsi saskatīt skolotājus, kas var palīdzēt Tev tikt nākamajā līmenī.


*1.07. es aicinu Tevi uz 2.domubiedru tikšanos, kas šoreiz būs lekcijas formātā.

Šajā lekcijā es pastāstīšu gan dažas teorētiskas lietas, kas ir saistītas ar atbildības uzņemšanos par savu dzīvi un efektivitāti tās mainīšanā, gan par savu personīgo pieredzi – kurā punktā šobrīd esmu, kā līdz tam tiku un ko Tu vari no tā mācīties.

Detalizētāka informācija par pasākumu un pieteikšanos kārtību sekos.

This Post Has 2 Comments

  1. „Kad skolnieks ir gatavs, atnāk arī skolotājs”.
    Gribējās pakomentēt par šo, jo arī es ar šo frāzi esmu saskārusies dažādos savas dzīves posmos un ir interesanti pavērot, kāda ir bijusi tās izpratne, atkarībā no konkrētā dzīves perioda ar, uz to mirkli, esošo garīgo izpratni.. 🙂
    Parasti garīgās dzīves ceļā, vairāk pat laikam tās sākumā, kad cilvēks izlasa šo frāzi, tad pirmais, ko ar to saprot ir tas, ka viņš pats ir tas, kurš noteiks, ka jau ir gatavs skolotājam:)). Principā – izlasot šo frāzi, sākumā liekas – nu jā, es esmu toč gatavs, esmu izlasījis divas grāmatas un tā…:D nemaz nesaprotot frāzes mega dziļumu :)))
    Ļoti labs padoms no Jāņa! 🙂
    Veselīgs pazemīgums dod iespēju saprast, ka neba jau nu mēs lemsim, ka esam gatavi garīgajam skolotājam… Un, man liekas, jo veselīgāks un dziļāks pazemīgums, jo vairāk pazūd visādas garīguma maskas un garīgums kļūst par kaut ko dziļu un personīgu, nevis kaut kas tāds, ar ko gribas palielīties, izrādīties..nu tā…kas arī rezultātā mūs tuvina mūsu īstajam, patiesajam garīgajam skolotājam.
    Vispār man liekas, kamēr neesi patiess pret sevi, savu dzīvi, ir grūti augt…Patiesums, man liekas, ļauj mūs vadīt, kam augstākam :)) Un tas padara dzīvi daudz pilnvērtīgāku un dziļāku…ehh..man tā liekas, nu tas tā.. no savas pieredzes gribējās iekomentēt :))
    Paldies par rakstu, Tavi raksti liek domāt un tas ir forši, paldies Tev, lai veicās!

    1. Paldies par saturīgu komentāru!

Leave a Reply