Piedodiet, ka eksistēju

Piedodiet, ka eksistēju

Piedodiet, ka eksistēju… Tie ir vārdi, ar kuriem gribu sākt teju katru savu bloga ierakstu. No gataviem rakstiem pirms publicēšanas es regulāri griežu ārā tādus tekstus kā ‘es jau patiesībā neko daudz nezinu’, ‘tas jau ir tikai mans subjektīvs viedoklis’ utt. Un es zinu, ka daži no Jums ir tādi kā es.

Bet vēl ir citi. Tie, kas naturāli sevi uzskata par ārkārtīgi kompetentiem. Tie, kas jebko, ko viņi saka, pasniedz kā kaut ko ārkārtīgi īpašu, svarīgu un vajadzīgu ikvienam pasaules iedzīvotājam.

Pirms 6 gadiem es biju pie astrologa un uz jautājumu „ar ko tu nodarbojies?”, es atbildēju, ka spēlēju pokeru – esmu pokera spēlētāja. Neko vairāk mēs par to nerunājām vispār, taču pēc kaut kur gada es skatījos vienas lekcijas ierakstu, kur šis te cilvēks, runājot par 5.bhavu (māju) un tās saistību ar azartspēlēm, teica: „Pie manis uz konsultāciju bija atnākusi profesionāla pokera spēlētāja. Lūk, TĀDI, cilvēki pie manis nāk!” Es pasmaidīju. Un tajā mirklī es sapratu, ka, ja patiesībā es neesmu nekāda TĀDA, tad jau droši vien arī viss pārējais, ko šis cilvēks pasniedz ar tādu wow, nemaz nav TIK iespaidīgs. Vienkārši ir TĀDI cilvēki… Ir jau arī dāmas, kas uzvelk TĀDU kleitu un nopērk TĀDU lūpu spīdumu. Bet ir tādas, kas staigā tādās kleitās katru dienu un lieto tikai tādu kosmētiku, bet viņas nedomā, ka tas ir kaut kas īpašs.

Tāds tādu atrod!

Mans vīrs strādā par šefpavāru īstā restorānā, bet viņš saka, ka viņi taisa sūdu un ka viņam brīžiem ir kauns dot ārā ēdienu. Un tas nekas, ka daudzi nekad tādā restorānā nenokļūs nemaz un ka tie, kas nokļūst, stāsta pēc tam saviem draugiem, ka viņi, lūk, ir bijuši TĀDĀ restorānā.

Man arī gribētos publicēt tikai tos blogus, pie kuriem esmu strādājusi vismaz 24 stundas. Papildināt tos ar citātiem un noderīgiem avotiem… Bet manā rīcībā šāda laika nav, un tādēļ nākas sadzīvot ar šo te kauna sajūtu par savu NEperfektumu un nepietiekamu kompetenci (jo varbūt kāds, kas ir 10+ gadus vēcāks par mani, zina labāk).

Bet, kā lai piedāvā sevi darba tirgū, ja esi viens no tiem, kas nekad sevi neuzskatīs par pietiekami labu???

Izrādās, ka ne visi cilvēki, kas atļaujas piedāvāt savu preci vai pakalpojumu citiem, ir pa pusei sociopāti vai vienkārši ļoti pārliecināti cilvēki.

Lieta ir tāda, ka sevi pārdot var iemācīties. Un sevis pārdošana , kuras rezultātā var iegūt gan materiālu brīvību, gan līdzsvaru starp ģimenes dzīvi un darbu, un hobijiem, un pašizaugsmi, sākas ar izpratni par to, kas tad ir jādara. Bet tas, savukārt, nav nekāds noslēpums – lai to uzzinātu, uz augstskolu nemaz nav jāiet. Vēl jo vairāk – visa nepieciešamā informācija ir pieejama internetā par brīvu.

Internets ir pilns ar rakstiem, e-grāmatām un vebināriem, kas Tev var iemācīt būt veiksmīgam. Un es Tev šo to ieteikšu!

 

Vēdisko zināšanu eksperti runā par to, cik svarīgi ikdienā saskarties ar informāciju par un ap vēdām. Cilvēkam, kas ir nolēmis garīgi attīstīties mūsdienīgā gaumē, ir jāpieseko lapām, kas regulāri ģenerē rakstus un aforismus, lai laika pavadīšana internetā būtu kaut cik produktīva.

Bet šoreiz stāsts nav par vēdām, bet par informāciju, kas motivē rīkoties (motivācija) un pasaka priekšā, kā to darīt (stratēģija).

TOP 3 lapas, kuru jaunāko rakstu lasīšana ir manā rutīnā (un pateicoties kurām manu bloga lasa ne tikai mans vīrs un mamma):

 

Tāpat nenāk par ļaunu paklausīties reālu šodien dzīvojošo cilvēku dzīves stāstos un viņu domu gājienos. Nereti tieši cilvēki, kas nav nevienā sektā, var dot lielāku grūdienu garīgā attīstībā, nekā tie, kas ir ielikti ‘garīgajā’ kastē – jo mēs visi esam kastēs.

Lai vai kā, mana top1 šī gada interviju sērija ir ar miljonāru un azartisku cilvēku Bilu Perkinsu. Lūk, ko viņš saka:

Mēs pārāk daudz autopilotējam. Katram derētu ik dienu kaut uz brīdi iedomāties: „Kā es pavadīšu šo man doto dienu?”

***

Ja cilvēks dara to, ko mīl, ir lielāka iespēja, ka viņš būs veiksmīgs tajā lietā. Tas notiek dabiski, kā jau īstā mīlestībā. Tu par to domā visu laiku… Tu domā, kā to pacelt nākamajā līmenī?

Bet kādas ir iespējas tikt ‘nākamajā līmenī’, ja darbs nepatīk? Tu ienīsti sastrēgumus un savu priekšnieku, un to, ka nevari pavadīt ar saviem bērniem tik daudz laika kā gribētos…

***

Problēmas konstatēšana un tās apzināšanās neatrisina problēmu. To atrisina rīcība.

***

Katru reizi, kad redzi, ka kāds ir kaut ko izdarījis perfekti, tad ir tādēļ, ka šis te kāds to ir izdarījis neperfekti simtiem reižu.

***

Katru reizi, kad tu runā ar kādu, to vajadzētu uztvert kā interviju. Jo tā arī ir intervija, pat ja tu to neapzinies. Jebkura saruna var pavērt kādas durvis vai arī aizcirst tās uz visiem laikiem.

This Post Has One Comment

  1. Paldies, cik ļoti vērtīgi!

Leave a Reply

Aizvērt izvēlni
Share This