Pirmo reizi uz Krišnas templi

Pirmo reizi uz Krišnas templi

Neviens negrib būt LOHS. Reti kuram cilvēkam ir komfortabli doties uz jaunām vietām…

Baznīca mūsu grādos ir kaut kas saprotams un ierasts un šķietami tajā var ieiet, garām ejot, jebkurš… Bet arī tur var kāda tantiņa tev iedzelt, ka neesi apsegusi galvu vai esi nostājusies kaut kur ne tur. Ir daudz neskaidru jautājumu… Cik svecītes likt un kur? Vai vispār krustu pārmet sākot ar labo vai kreiso plecu?… Nu, un, ņemot vērā šo, pilnīgi saprotams, ka cilvēks no ielas diez vai ieies Rīgas Krišnas templī, par kuru nav skaidrs pilnīgi nekas. Taču – tāpat kā uz baznīcu – arī uz Krišnas templi var iet jebkurš neatkarīgi no reliģiskās piederības. Un, ja atnāc vienreiz, tas vēl nenozīmē, ka jānolemj uz sitiena, vai būsi tajā sektā. Tas nenozīmē, ka jāiet regulāri. Pēc būtības tas nenozīmē itin neko. Bet vienmēr ir vērts paplašināt savu pieredzi un pamēģināt kaut ko jaunu.

Es pirmo reizi dzīvē uz Rīgas Krišnas templi aizgāju šī gada 17.februārī… Apsēdos. Un negribēju iet prom. Atcēlu visus plānus un paliku. BET – ja mani neuzaicinātu Anna un nekļūtu par manu gidu, tas nekad nebūtu noticis.

Tieši tādēļ es nolēmu uzrakstīt šo blogu, lai Tu uzdrošinies ienākt ciemos pie Krišnas arī tad, ja tu tur pavisam nevienu nepazīsti.

Kur tas ir?

Krišnas centrs atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 56. Tu ienāc iekšā pa durvīm – pa kreisi ir veģetāra ēdnīca Rāma, pa labi – veikals. Lai tiktu uz altārzāli, ir jāiet taisni gar priekšā esošām trepēm. Priekšā būs neliela garderobe, kur ir jāatstāj virsdrēbes un jānovelk apavi.

Ko vilkt?

Pēc etiķetes sievietēm templī ir jāiet garos svārkos, bet jāatcerās, ka tā nav modes skate – ir pilnīgi normāli vienkārši pa virsu džinsām uzsiet lakatveidīgo šalli un tas pilda savu funkciju. Tie, kuriem ir virsū skaisti krišnaītu tērpi, tie visticamāk jau kalpo templī. Ar viņiem sevi salīdzināt nevajag – tas ir next level.

Etiķete altārzālē

Kad ienāc altārzāle (kas ir turpat pie garderobes, no ieejas durvju skatu punkta labajā pusē), ir jāpaklanās. Altārs pret ieeju altārzālē atrodas kreisajā pusē. Vispār arī taisot mājās altāru būtu svarīgi, lai tas atrodas kreisajā pusē no ieejas. Jāklanās ir caur kreiso plecu, pieliekot pie zemes ceļus, elkoņus, plaukstas un pieri (vīrieši var veikt pilno dandavatu – tas ir, pieliekot pie zemes arī vēderu, faktiski apguļoties). Tālāk sievietes un vīrieši sadalās. Meitenes iet pa labi, puiši pa kreisi. Puiši sēž tuvāk altāram, tuvāk skolotājam. Uz plikas grīdas lekcijas vai mahamantras dziedāšanas laikā sēdēt nav pieņemts, ir jāpaņem no kaudzes zem dibena paliekams spilventiņš. Sēdēt ir ieteicams ‘lotosa’ (vai kaut kā līdzīgi) pozā vai uz ceļiem. Kas nevar – var sēdēt uz soliņa. Kājas izstiept pret altāru vai skolotāju nav labs tonis, tāpat kā sakrustot rokas vai ar tām apķert ceļus.

Kad nākt un kas tur notiek?

Uz Krišnas templi var nākt principā jebkuru dienu, bet labāk pirmo reizi nākt svētdienā vai uz kādu izsludināto pasākumu, kur jau ir pārskatāma programma, tādēļ ir mazākas iespējas sajusties kā idiotam un nesaprast, kas notiek.

Standarta svētdienas programma sākas ar Ārati – to var pirmo reizi izlaist, jo tur ir visas iespējas sajusties kā muļķim. Ārati praktiski tas ir tā, ka visi stāvot kājas dzied mantras un veic konkrētus deju soļus, kas nav pārāk sarežģīti, bet joprojām… To var atstāt uz kādu citu reizi.

Pēc Ārati seko lekcija (un jā jā, tad viss ir par brīvu). Uz lekciju var nākt diezgan pārliecinoši – nolažot ir grūti. Paklanies, apsēdies un tēlo, ka es pastāvīgais apmeklētājs.

Pirms lekcijas arī tiek raiti nodziedātas mantras, kas nav tikai mahamantra… Bet – pirmkārt, jums neviens neliek vispār kaut ko dziedāt. Otrkārt, tā dziedāšana templī notiek tā, ka lektors vai attiecīgi “solists” nodzied frāzi vai rindiņu un pārējie atkārto to pašu. Vairums iemācās šīs mantras pēc tam tīri pēc dzirdes.

Lekcija kā jau lekcija – bez pārsteigumiem – sēdi tik un klausies. Lekcijas lasa gan vietējie, gan atbraucēji. Ir arī iespēja uztrāpīt uz kādu Youtube zvaigzni.

Pēc lekcijas notiek kopistiska mahamantras dziedāšana. Tas saucās Kirtans. Tur arī kļūdīties vai citādi izgāzties ir diezgan grūti. MahaMantra ir:

Hare Krišna Hare Krišna

Krišna Krišna Hare Hare

Hare Rāma Hare Rāma

Rāma Rāma Hare Hare

To dzied improvizējot dažādos meldiņos, ritmiņos un skaļumos.

Pēc Kirtana seko mielasts. Visi sasēžas (nu jau uz grīdas bez spilveniem), veidojot ejas. Vēl joprojām sadaloties pa dzimumiem. Tad nu ir jāsēž un jāgaida, kad jaukie krišnaīti tev piešķirs vienreizlietojamos traukus un tad tik krāmēs iekšā ēdienu.

Mielasta lielums ir atkarīgs no tā, cik naudiņas ir saziedots iepriekšējā reizē. Bet pagaidām absolūtais minimums, ko esmu redzējusi un kas nemaināmi ir vienmēr, ir rīsi, tomātu mērce, sabdži (tāds kā samērā lielos gabalos sagriezts veģetārs rasols), halava (mannas saldais), dzēriens.

Ar mielastu svētdienas sanākšana arī beidzas. Un, ejot prom, vajag noziedot. Pie garderobes vajag ar acīm meklēt, kas vāc ziedojumus. To, ka vajag ziedot, nesaka viņi, bet es. Ziedojumam nav jābūt lielam, tam vajadzētu kā minimums nosegt tavas porcijas pašizmaksu, kas būtu 2eur. Kad noziedosi, tavu vārdu pierakstīs un pirms nākamā mielasta uzsauks “Haribol!” 😊

 

!!! No piektdienas 16.08. līdz svētdienai 18.08. Rīgas Krišnas templī norisināsies KIRTAN FEST RIGA 2019. Šī ir tava iespēja skaistai pirmai reizei! Nāc pakačāt karmu! Par festivālu lasi ŠEIT =>>>

 

*Bildē Rīgas tempļa altārzāle. Avots http://www.spiritual-revolutionary.com/TFTD/TFTD13b.htm

Leave a Reply

Aizvērt izvēlni
Share This