Mums var šķist, ka cits būs labāks, citur būs labāk, ka tas, kas ar mani notiek, nav pelnīti… Man ļoti patika viena dziednieka viedoklis par šķiršanās tēmu, tādēļ nolēmu ar to padalīties arī ar tevi.
“Ģimene tā ir mīlestība, tikumība, rūpes vienam par otru, palīdzība, iešana cauri sāpīgām situācijām, upurēšanās. Ja tā nav – nav arī ģimenes. Tagad daudzi saka, ka ģimene balstās uz seksa, bet tas ir mīts. Uz seksa balstās izlaidība. Ģimene balstās uz mīlestības, draudzības un atbalsta. Īsta mīlestība izskatās pēc draudzības. Ja laulātie nav draugi, tad gulta tos ilgi kopā nenoturēs.”
Atceramies pirmo bausli:
“Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.”
Dievs tā ir mīlestība. Tātad galvenais ir mīlestība.
Skat, kā darbojas Visums. Ja tu mīli, tu un viss ap tevi atplaukst.
Ja tu kādu mīli, taču mīlestība nolaižās kailes vai pieķeršanās līmenī, tad sekas būs sliktas. Ar savu pieķeršanos otram cilvēkam, tu pārkāp pašu pirmo bausli, tu pataisi viņu par savu elku.
Ja kādu ienīsti, tu Visuma acīs kļūsti par audzēju un tas sāk tevi iznīcināt. Bet kāpēc tu ienīsti savu partneri? Tāpēc, ka pieķeršanās transformējas par naidu.
Ja mums pret mūsu partneri ir pretenzijas, tas automātiski nozīmē, ka mēs izjūtam pret to iekšējo agresiju. Šo agresiju, ja jau tāda rodas, ir labāk izpaust. Ja tā netiek izpausta un principā pat ja ir, tā sāk mūsu partneri lēnā garā nogalināt. Viņš var dzert, lietot narkotikas, krāpt, aiziet projām. Tā viņš glābjas, kā māk. (Parasti attiecībās notiek tāda regulācija… Ja viens pieķeras par daudz, otrs uzreiz distancējas, un otrādi. Tad nu sanāk, ka nekad īsti nav uz viena viļņa.)
Šī agresija arī grauj mūsu pašu veselību. Un vienīgais risinājums ir – strādāt ar sevi.
Ja nestrādā ar sevi, tad labāk šķirties. Protams, tas ir īstermiņa risinājums un ar šīm pašām problēmām būs jāsaskarās atkal, taču dažreiz ir svarīgi vienkārši sagaidīt nākamo dienu.
Šķiršanos kā ideja nav pārkāpums. Tas, protams, ir šausmīgi. Taču jāsaprot, ka galvenais pārkāpums ir tieši mīlestības nogalināšana. Tas, ka pretenzijas nogalina mīlestību, piemēram. Mīlestībai ir jāizdzīvo par spīti pretenzijām, par spīti tam, ka partneris nav un nebūs perfekts. Tas ir princips “iemīli savu ienaidnieku”.
“1.baušļa izpilde tā ir spēja mīlēt ienaidniekus, spēja mīlēt savu partneri, kas ir uzvedies nepareizi vai ir aizvainojis. Vislielākais mūsu ienaidnieks ir tas, kas atnes vislielākās sāpes, bet vislielākās sāpes mums atnes mūsu partneris (tuvākais).
Mīlestība var pārvērsties par kaisli vai pieķeršanos, bet tas kā likums nogalina partneri. Naids ir daudzas reizes nekaitīgāks par pieķeršanos! Pieķeroties mēs partneri pataisām par elku, uzliekam augstāk par Mīlestību, par Dievu. Nereti pieķeršanos pārvēršas par naidu, un tas notiek tādēļ, lai cilvēku glābtu. Naids savukārt pārvēršas par slimībām, strīdiem un šķiršanos.
Atslēga ir pirmajā bauslī – mums ir jāiemācās mīlēt to, kas mums nepatīk. Jāiemīl savs ienaidnieks. Jāsaskata Dieva griba it visā.”
Ja mēs paši nemaināmies, tad labāk ir šķirties. Tad nevajag ‘paciest’. Jo kā likums tieši mūsu pašu iekšējā agresija pret otru palaiž viņa ‘sliktās uzvedības’ mehānismu.
Pacietība tā ir laba lieta. Ja mēs paciešam saglabājot mīlestību pret otru, tad mēs attīrāmies. Bet, ja mēs paciešam, savaldot naidu, tas ir bīstami. Ja tādas sajūtas ir, tās nevar turēt iekšā, būs tikai sliktāk – tad jau labāk plēst šķīvjus. Citādāk tas var kaitēt partnera vai paša veselībai.
Paciešot ar mīlestību partneris pārstāj būt priekš mums elks, mēs pārstājam klanīties seksuālai mīlestības izpratnei.
Ja sieviete vīru mīl, bet nevar piedot aizvainojumus un dēļ tā šķiras, tātad viņas ambīcijas un viņas labklājība ir svarīgākas par mīlestību. Šādā gadījumā arī sekas būs sliktas. Ir jāmokas, jāaudzina, jāmainās pašai, bet šķirties nevar.
Ja mīlestības attiecībās nav bijis nevienai pusei, nav nekādu problēmu šķirties. Jo galvenā ideja ir – nenogalināt mīlestību par labu kaut kam citam, jo tai ir vienmēr jābūt pirmajā vietā.
Kā likums katra nākamā laulība ir sliktāka par iepriekšējo. Labāka laulība ir rets gadījums, tad ir ‘jāizmocās’ pirmajā laulībā. Jāpieņem pazemojumi, jāpiedod, jāsaglabā mīlestība.
Vai šķiršanos kaitē bērnam? Ja abi vecāki spēj palikt draugi, saglabā cieņu viens pret otru, nevienu nevaino, jo tomēr bez Dieva līdzdalības nekas nenotiek, tad šķiršanās var palīdzēt bērniem izdarīt pareizus secinājumus.
Novecošana, nāve, šķiršanās – tas viss ir cilvēcīgā sabrukums un pareiza situācijas novērtēšana un attieksme pret to var pataisīt neveiksmi par uzvaru.
Ievesmojoties no Lazarevs
