Strādāt vai nestrādāt? jeb Kad Vēdas atnāk pie kristiešiem…

Strādāt vai nestrādāt? jeb Kad Vēdas atnāk pie kristiešiem…

Mūsdienās cilvēku zināšanas par kaut ko nebūt bieži sastāv no informācijas fragmentiem, ko viņi ir dzirdējuši kādā lekcijā vai izlasījuši medijos. Zinu vienu sievieti, kas neēd selerijas kātus, jo tajos ir daudz nitrātu! Tāds, lūk, ir rezultāts: mēs izraujam atsevišķas frāzes no konteksta… Mēs nespējam saskatīt kopējo bildi. Ir taču pilnīgi skaidrs, ka selerijas kātu izslēgšana no savas ēdienkartes nepadarīs tavu diētu sabalansētu!

Manuprāt, vēdiskās zināšanas ir kļuvušas populāras tādēļ, ka sievietēm ļoti patīk tas vīrieša tēls, ko apraksta vēdiskie skolotāji. Ko tikai nabaga vīrietis sievietei nav parādā, kādam tik viņam nav jābūt!… Diemžēl, pēc manas pieredzes, reti kura sieviete (no tām, kuras palīdz izplatīt šīs zināšanas par vīrieša pienākumiem) pati vēlas pildīt savus pienākumus. Bieži viņas pat vispār neinteresējas par vēdisko zināšanu citiem aspektiem.

Skat, vai tu zini, ka, saskaņā ar Vēdām, ir jāceļas pirms plkst.7.00 no rīta (arī brīvdienās) un jāiet gulēt pirms 22.00? Vai tu zini, ka gaļu nedrīkst ēst? Vai zini, ka bērnus nevajag potēt un laist dārziņā? Vai tu zini, ka pirms kāzām ar seksu nevar nodarboties (un principā arī pēc ne)? Nu labi… Vismaz to, ka jāstaigā garos svārkos un jāaudzē gari mati?

Vai tu vispār izjūti vēdiskās zināšanas kā savējās???

Un, ja nē, tad kāpēc tev vajadzētu satraukties par to, ka Vēdās stāv rakstīts, ka sievietei nav jāstrādā un līdz laulībām viņu vajadzētu uzturēt tēvam vai brālim?

Un, ja tomēr izjūti, tad, vai tu tiešām dzīvo saskaņā ar Vēdām pēc visiem tiem pārējiem punktiem, izņemot to, kas ir par sievietes strādāšanu?

Vēdas nemāca, kā to likumus apiet

Vēdisko zināšanu skolotāji stāsta to, kas ir rakstīts Vēdās, gluži tāpat kā autoskolā tev stāsta ceļa satiksmes noteikumus. Tur māca definīcijas, zīmes, likumus… Nevienam nevajadzētu gaidīt, ka tur viņš uzzinās, kā šos likumus var apiet. Ja autoskolās mācītu, kā likumus neievērot, nesaņemt sodu un vēl neavarēt, tad uz ceļiem būtu “bardaks”. Bet katrs cilvēks uzskata sevi par īpaši gudru un sagaida, ka skolotājs tieši viņam stāstīs kaut kāda nākamā līmeņa informāciju… Bet ir taču arī cilvēki, kuri ir sašutuši, ka autoskolā māca likumus, kurus neviens neievēro!

Vēdās ir rakstīts tas, kas tur ir rakstīts, un ir jābūt cilvēkiem, kas stāsta šīs zināšanas citiem tieši tādas, kādas tās ir. Tikai tā šīs zināšanas var izdzīvot.

Skolotājs var iedot tavām smadzenēm ēdienu, bet cilvēki šobrīd ir tik slinki, ka vēlas, lai viņiem vēl šo informāciju sakošļā. Un tā jau ir interpretācija. Un tā ir diezgan liela problēma, ka cilvēki, kas ir saskārušies ar vēdisko kultūru nesen, uzskata, ka šī te interpretācija arī ir Vēdas. Mums Latvijā vispār ir ļoti interesanti, jo daudzi cilvēki, kas pasniedz vēdisko dzīvesziņu, pašas Vēdas nekad nav lasījuši, bet nodod tālāk šo te interpretāciju, kas nemaz nav viņu pašu interpretācija.

Bet te ir problēma… Ja Vēdas neviens nepaskaidro, tad tās kļūst par kaut ko līdzīgu kristietībai, kuru reti kurš patiesi saprot. Kā no Bībeles, tāpat arī no Vēdām cilvēki atkārto iemācītas frāzes, kam it kā vajadzētu būt skaidrām …bet tās nemaz nav skaidras. Dzīve ir tavas apziņas atspoguļojums; ko sēsi, to pļausi; sievai nebūs strādāt utt. Un neviļus rodas tāda sajūta, ka tā ir sekta… Es īsti nesaprotu, kā šis duālisms var būt saistīts ar Vēdām? Vai nedalīšana labajos un sliktajos un vainīgo nemeklēšana arī ir tas, ko cilvēki meklē austrumu filozofijās?

Lai izdzīvotu vai lai nesajuktu prātā

Es pati neeju uz darbu un uzskatu sevi par vēdiskā dzīvesveida piekritēju, lai gan droši vien izpildu tikai kādus 55% nosacījumu. Teju katru dienu, ieejot internetā un palasot garīgās ziņas savā laikjoslā, man nākas saskumt un sajusties vainīgai par to, ka neesmu perfekta: ka ēdu šokolādes konfektes un eju gulēt, kad sanāk.

No vienas puses es saprotu to, ka tie cilvēki, kas to raksta, vien dara savu darbu: kaut kas ir jāraksta un jāliek iekšā, un tam ir jābūt pasniegtam kā ļoti šokējošam un ārkārtīgi svarīgam.

No otras puses, uz ko citu tas rosina, ja ne uz pirkšanu? Zināšanu apguve ir baudas gūšanas veids savā ziņā – tā nav nepieciešamība. Un cilvēki, protams, pērk vēdiskās zināšanas, ja viņiem stāsta, ka viņi ir sliktie un ka viss būs slikti!

Es pazīstu meitenes, kuras labprāt nestrādātu un audzinātu savus bērnus, nodarbotos ar mājsaimniecību. Bet viņas strādā, jo tas ir nepieciešams, lai normāli dzīvotu – tas ir izdzīvošanas jautājums.

Vēl ir tādas meitenes, kas sēž mājas līdz mirklim, kad viņām uznāk depresija… Ir Kali Juga! Grūti ir mājās! Un šīs meitenes iet strādāt, lai nesajuktu prāta – lai izdzīvotu.

Tieši šie divi tipi ir tie, kas paniko par šo mūžīgo jautājumu: vai sievietei jāstrādā? Un vai tiešām viss būs slikti, ja viņas turpinās strādāt? Pa pusei jokojot, varu pačukstēt, ka tās meitenēs, kurām būs slikti no strādāšanas, visticamāk, neinteresējas par vēdisko filozofiju kā tādu.

Lai vai kā, es personīgu izvēlos neuzklausīt padomus no tiem, kas saka, ka man viss būs slikti, jo man neviļus rodas tāda sajūta, ka man grib kaut ko iesmērēt. Var jau būt, ka nemaz nav tālu no patiesības tas apgalvojums, ka garīga izaugsme ir kritiskās domāšanas trūkums.

Leave a Reply

Aizvērt izvēlni
Share This