VELTI LAIKU ATTIECĪBĀM (Part 2): Vēdu filozofi par draudzību

VELTI LAIKU ATTIECĪBĀM (Part 2): Vēdu filozofi par draudzību

„Ir īsta draudzība un iluzora draudzība. Iluzorai draudzībai ir īslaicīgs raksturs. Tā notiek, ja, piemēram, cilvēkiem ir kopīgs mērķis uz šo brīdi – tie vēlas nopelnīt vairāk naudas, attīstīties kādā jomā. Tad tie uzvedas kā īsti draugi – tie pavada laiku kopā, pilnveidojas, uzklausa viens otru, dod padomus, dalās ar nākotnes plāniem. Taču, kad mērķis ir sasniegts, kad rodas rezultāti, šī draudzība izbeidzas. Tādu draudzību dzīvē mēdz būt daudz. Ap 12 gadu vecumu cilvēks sāk atbilst vairāk savai dabai un tad sameklē domubiedrus. Ap 18- iemīlās, tad atkal ir citas prioritātes. Ap 25 rodas draudzība ap profesionālo lauciņu. Bet ir iespējama arī īstā draudzība, kas iet cauri dzīvei – tā ir līdzīga mūsu pašu attiecībām ar savu dievišķo dabu, kurās mēs paši varam sevi iekšēji lamāt, bet vienmēr piedodam kļūdas un atbalstam, motivējam turpināt ceļu un augt.

Īstā draudzība ir tāda, kurai ir kopīgs galējais mērķis. Īstajā draudzībā cilvēki saka viens otram patiesību – tie nav labi draugi, kas Tev saka tikai tās labās lietas, kuras vēlies dzirdēt!

Jā, klausīties par saviem trūkumiem var būt nepatīkami, taču, ja tas ir vajadzīgs augstākā mērķa sasniegšanai, tad nav citu variantu. Šobrīd tas var sāpēt, bet ilgtermiņā tas nesīs labumu. Bet šāda draudzība ir iespējama tikai tad, ja cilvēki dzīvo saprāta līmenī.

Vīram un sievai arī ir jābūt draugiem kaut kādā mērā, jo viņiem ir jālabo vienam otrs, jāpalīdz attīstīties. Ja cilvēkus vieno tikai sekss un sadzīves lietas, pienāk brīdis, kad tie nespēj sarunāties, jo ir jābūt kā minimums līdzīgiem mērķiem. Tāpat arī ir svarīgi ieguldīt laiku tajā, lai radītu līdzīgu gaumi. Ja gaume ir atšķirīga arī tad attiecības ar laiku kļūst apgrūtinošas.”

(A.Hakimovs)

„Sievietei un vīrietim, kas dzīvo pārī, ir jābūt vismaz pa vienam labam draugam, jo savādāk šī te ‘draudzība’ ienāks pāra attiecībās. Bet ģimene tā nav draudzība, tas ir kas cits. Cilvēkam ir vajadzība draudzēties, taču tas ir jādara arī ārpus mājām. Vispār daudz laika kopā pārim neiesaka pavadīt, jo tad arvien skaidrāk var redzēt otra trūkumus un tas nekādi attiecības neuzlabo. Ja vīrietim vai sievietei nav draugu ārpus ģimenes, tad attiecības ģimenē kļūst pārāk ‘draudzīgas’ un tas rada saspringumu.”

(V. Ruzovs)

„Daudzi domā, ka draudzība tas ir tad, kad mums te kopā ir labi… Bet patiesībā draudzība tā ir askēze. Var gadīties tā, ka esi ar kādu, tā teikt, saderīgs, taču kopējo mērķu, kopējo interešu nav. Tad var sanākt, ka izklaides – ballītes, spēles, kopīga atpūta – ir vienīgais kopīgas laika pavadīšanas veids.

Tautā runā, ka, kuri ir īstie draugi un kuri nē, to var pārbaudīt grūtos apstākļos. Kad atnāk nelaime, kā saka. Tad atkritīs lielākā daļa, bet paliks vien daži. Un ne vienmēr tie būs tie, kas smaida un māj ar galvu, kad Tu runā.

Taču patiesi grūtajā situācijā īsts draugs uzklausīs, būs blakus, atbalstīs. Kad draugam ir slikti, īsts draugs viņam nemācīs, kā ir jādzīvo, neteiks to vērtīgo patiesību. Viņš teiks, ka viss būs labi, šādējādi palīdzot draugam nomierināties, atgūt psihisko spēku, lai risinātu dzīvē radušās situācijas.”

(O.Torsunovs)

„Vienu no lietām, ko cilvēki nožēlo visvairāk dzīves beigās, ir tā, ka tie nepietiekami daudz laika veltīja draudzībai. Un ir aplami domāt, ka draugi ir tikai tie, kas domā līdzīgi kā mēs. Vēl aplamāk ir atteikties no draudzības tādēļ, ka mēs esam kļuvuši ‘garīgāki’, attīstītāki. Jā, var gadīties, ka kāds atbirst… Bet tikai droši vien tā nekad nav bijusi draudzība, bet kas cits. Ja mēs mainām mūsu dzīvi, tiekam vaļā no veciem ieradumiem, tas nenozīmē, ka jāatkrīt visiem, kas domā savādāk. Gluži otrādi – mēs tad esam tie, kas var parādīt draugiem citu veidu kā dzīvot. Tad, kad viņi būs gatavi, tad, kad viņi paprasīs paši.

Draudzēšanās prasme ir ļoti vērtīgs dzīves mainīšanas instruments. Tu vari ierasties vietā, kur pulcējas cilvēki, kas dara kaut ko savādāk nekā Tu, un izmēģināt, un saprast, vai Tev interesē, patīk. Ja māki draudzēties, tad iekļausies, atradīsi ar cilvēkiem kopīgu valodu.”

(R.Naruševičs)

Leave a Reply

Aizvērt izvēlni
Share This